Atpakaļ
May
23
2017

'Altum' pētījums: uzsākot savu biznesu, uzlabojas apmierinātība ar dzīvi un finansiālā situācija

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi. Visbiežāk viņi izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju. Biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas 'Altum' un 'Academia' veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Lai gūtu priekšstatu par jauno uzņēmēju motivāciju un iedvesmotu topošos biznesa uzsācējus, 'Altum' sadarbībā ar 'Academia' šī gada pavasarī veica biznesa uzsācēju pētījumu, kurā noskaidrots 319 uzņēmēju viedoklis par dažādiem biznesa aktuāliem jautājumiem.

"Pētījuma rezultāti liecina - lai iesaistītos uzņēmējdarbībā, psiholoģiskie aspekti dominē pār finansiālajiem. Tas nozīmē, ka jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgs patstāvīgums, ģimenes atbalsts, pieredzes apmaiņa, apliecināšanās un savu ideju realizēšana. Vēlme strādāt patstāvīgi ir lielāka motivācija, nekā vēlme uzlabot savu finansiālo situāciju," norāda Reinis Bērziņš, attīstības finanšu institūcijas 'Altum' valdes priekšsēdētājs (attēlā).

Vēlme strādāt patstāvīgi kā galvenā motivācija bija 65% jauno uzņēmēju, savukārt 51% atzīst, ka uzsāka biznesu, jo vēlējās realizēt savu ideju. Gandrīz trešdaļa jeb 30% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka iesaistījās uzņēmējdarbībā, jo gribēja sevi apliecināt, bet 29% atzīst, ka vēlējās pamēģināt, lai saprastu, vai to spēj. 61% norāda, ka uzsākuši biznesu, jo gribēja uzlabot savu finansiālo situāciju, un tikai 7% aptaujāto uzņēmēju saka, ka dibināja savu uzņēmumu, jo nebija cita veida, kā pelnīt iztiku.

"Straujāka ekonomikas izaugsmes nodrošināšana ir viens no valdības mērķiem, un 5% IKP pieaugums ir ambiciozs uzstādījums. Tā sasniegšanai nepieciešams jauns uzņēmēju vilnis - ar ambīcijām un skatu uz pasauli. Saskaņā ar 'Lursoft' datiem, gadu no gada jaunu uzņēmumu dibināšana samazinās, savukārt jau esošie uzņēmumi tiek likvidēti arvien biežāk. Tomēr tie, kuri ir uzdrošinājušies un uzsākuši biznesu, atzīst, ka tas bijis tā vērts. 68% jauno uzņēmēju norāda, ka kopš viņi pievērsušies uzņēmējdarbībai, ir uzlabojusies apmierinātība ar dzīvi. Puse jeb 49% arī norāda, ka ir uzlabojusies finansiālā situācija," norāda Reinis Bērziņš.

Tāpat pētījums parāda, ka 69% uzņēmēju ir ar augstāko izglītību. Iesaistīties uzņēmējdarbībā cilvēki visbiežāk (32%) izvēlas 31 - 40 gadu vecumā. 27% no jaunajiem uzņēmējiem ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, savukārt vecāki par 50 gadiem ir 16% jauno uzņēmēju. Ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto uzņēmēju ir vecumā līdz 30 gadiem.

Lielākā daļa jauno uzņēmēju ir ģimenes cilvēki - 76% dzīvo ar partneri, 71% aptaujāto uzņēmēju ir bērni. Ģimenes atbalstu biznesa uzsākšanai saņēmuši 62% aptaujāto uzņēmēju, savukārt 35% atzinuši, ka šo viņu iniciatīvu ģimene atbalstījusi daļēji, bet 3% ģimenes atbalsta nav bijis.

"Mēs redzam, ka Latvijas jaunos uzņēmējus iedvesmo galvenokārt ārvalstu uzņēmēji un zīmoli. Tomēr priecē, ka to vidū ir ielauzušies arī daži Latvijas uzņēmumi," atzīmē Reinis Bērziņš. Biznesa magnāts, investors un filantrops Ričards Brensons, 'Tesla Motors' un 'SpaceX' dibinātājs un inženieris Elons Musks ir visbiežāk minēti, atbildot uz jautājumu, no kuriem zīmoliem vai cilvēkiem jaunie uzņēmēji mācās. Tiem seko pašmāju uzņēmumi "Madara Cosmetics" un "Lāči", aiz kuriem nākamais minēts "Microsoft" dibinātājs Bils Geits.

Vērtējot sava biznesa uzsākšanas pieredzi, 39% jauno uzņēmēju atzīst, ka, uzsākot biznesu šodien, rūpīgāk izstrādātu stratēģiju. Savukārt 35% aptaujāto norāda, ka rūpīgāk izpētītu tirgu. 67% jauno uzņēmēju atzīst, ka pieredzes apmaiņa ar līdzīgā jomā strādājošiem būtu palīdzējusi to darbības sākumposmā. 43% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka biznesa uzsākšanas sākumposmā tiem būtu palīdzējuši pragmatiski apmācību kursi, bet 40% atzīst, ka būtu noderējis racionāls atbalsts no mentoriem un biznesa koučiem.

Lielākā daļa jauno uzņēmēju biznesu uzsākuši tajā ieguldot savus personīgos vai ģimenes uzkrājumus, bet 76% uzņēmēju izmantoja savus uzkrājumus. Piektajai daļai jeb 20% respondentu sākuma kapitāls bija ģimenes ieguldījumi, savukārt 14% izmantoja biznesa partnera ieguldījumu. 13% izvēlējās valsts, Eiropas Savienības vai kādas organizācijas finansējumu, bet aptuveni 9% respondentu izmantoja bankas vai privātos aizdevumus.