Atpakaļ
Jan
09
2019

Ārvalstu investori: dažas problēmas ir apārstētas, atsevišķas kļuvušas hroniskas un akūtas

Saskaņā ar jaunāko ārvalstu investīciju vides indeksu, Latvijas investīciju vides pievilcība 2018. gadā ir saglabājusies nemainīgi viduvēja salīdzinājumā ar situāciju pirms gada – 2.5 punkti no 5. Arī investoru novērtējums politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā pagājušajā gadā ir novērtēts tādā pašā līmenī kā 2017. gada pētījumā: ar gandrīz "vidēji" jeb 2.9.

Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.

Līdzīgs skaits investoru kā pērn atbildējuši, ka arī šogad turpinās investēt Latvijā - 22 no intervētajiem 40 investoriem atbildēja, ka plāno palielināt investīcijas Latvijā, bet 14 atbildēja noraidoši, savukārt četri norādīja, ka "viss ir atkarīgs no apstākļiem" vai arī viņi nav vēl izlēmuši. Tomēr bažas raisa fakts, ka 2018. gada deviņos mēnešos uz pusi samazinājies tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā. Par to liecina Ekonomikas ministrijas dati - 2018. gada deviņos mēnešos investēti 365 miljoni eiro. 

Galvenie pētījumā identificētie izaicinājumi, kas kavē investīciju vides attīstību:
- akūtas problēmas - korupcija publiskajā sektorā, darbaspēka kvalitāte un nepieejamība, kā arī valsts pārvaldes efektivitāte;
- hroniskas problēmas - nenoteiktība, ēnu ekonomika, izglītības sistēma;
- apārstētās problēmas - demogrāfija un veselības aprūpes sistēma, nodokļu reforma, uzņēmēju neētiska un nelikumīga uzvedība, negodīga konkurence;
- jaunas negatīvās tendences - situācija finanšu sektorā, tās izraisītās sekas un valsts reputācijas problēmas. Rīgas loma valsts attīstībā - nepietiekama spēja konkurēt ar citām pilsētām reģionā.

Neskatoties uz to, ka investori norāda - gada laikā situācija nedaudz uzlabojusies attiecībā uz nodokļu sistēmu, demogrāfiju un veselības aprūpes sistēmu, un progress šajās jomās ir sasniegts vismaz "daļēji", tomēr daudz kritiskāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kļuvusi situācija ar darbaspēka pieejamību. Lielākā daļa intervēto ārvalstu investoru nav apmierināti arī ar tādu faktoru kā nenoteiktība, kas nav mazinājusies, savukārt, investoru viedoklis par tiesu sistēmu un uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāti joprojām ir neapmierinošs. Tomēr 2018. gadā progress šajās jomās novērtēts nedaudz labāk nekā 2017. gadā.

Pētījumā investori sniedza arī vairākus ieteikumus, kā risināt akūtākās problēmas. Daži no tiem: 
- darbaspēka pieejamības jomā jāietver reģionālās mobilitātes veicināšanu un mājokļu attīstību, labāka transporta sistēma vietējā mērogā, kā arī reģionālo centru stiprināšana; 
- ir jāatver robežas gan kvalificētam, gan mazkvalificētam darbaspēkam, kā arī izglītības jomā ir novērojama segmentācija un nevienlīdzība, kas ir bīstama un slikta tik mazai valstij; 
- attiecībā uz ēnu ekonomiku, investori vērš uzmanību, ka korupcija netiek pietiekami sodīta un ka Latvijā "…būt godīgam nav izdevīgi". Investori norāda, ka attiecībā uz ēnu ekonomiku Latvijas politikas veidotāji nav uz pareizā ceļa, lai tuvākajā laikā atrisinātu šīs problēmas. Un šis jautājums ir saistīts gan ar korupciju valsts un pašvaldību līmenī, gan arī ar nelegālās naudas izplatību. Investori arī uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav iespējama bez ciešas sadarbības dažādu ministriju līmenī. 

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli "vislabākie lēmumi" vai politikas iniciatīvas ir saistītas ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu. Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama "vismaz kaut kāda kustība" nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās. Kā pozitīvi tiek vērtēti lēmumi, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un pievienošanās eiro zonai, politikas iniciatīvas izglītības sistēmas uzlabošanai, digitalizācija, iesaistīšanās lielos infrastruktūras projektos, piemēram, 'Rail Baltica'.

"Vissliktākais lēmums" vai politikas iniciatīva, ko ārvalstu investori visbiežāk uzsver, ir lēmumi, kas noveduši pie pašreizējās situāciju finanšu nozarē. Tāpat arī lēmumi, kas minēti starp "vislabākajiem" tāpat tiek uzsvērti arī kā "vissliktākie" - lēmumi attiecībā uz nodokļiem un nodokļu reformu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ar ēnu ekonomiku saistītiem pasākumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas novēršanu. Citi negatīvākie lēmumi vai politikas iniciatīvas ietver valdības [ne]spēju noteikt prioritātes un komunicēt, darbības, kas saistītas ar darbaspēka un demogrāfijas jautājumiem: migrācija, imigrācija, uzturēšanās atļaujas, kā arī ar vidi saistītais regulējums, tostarp, piemēram, atkritumu apsaimniekošana. Investori nav apmierināti arī ar dažādām darbībām un politikas iniciatīvām, kas saistītas ar būvniecības nozari, reģionālās reformas trūkumu, taksometru nozares regulējumu, kā arī lēmumiem, kuru mērķis ir uzlabot investīciju klimatu un veselības aprūpes sistēmu; lēmumiem par kases aparātiem.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku. Indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.