Atpakaļ
Jun
12
2018

Ārvalstu investori: lielākās problēmas joprojām tiesu sistēmā un uzņēmējdarbības likumdošanā

Ārvalstu investori vēlas redzēt lielāku progresu jautājumos, kas saistīti ar Latvijas tiesu sistēmas un uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāti, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) publiskotajā ziņojumā. Padome norāda, ka vairāk nekā 75% no aptaujātajiem investoriem nejūt vai jūt tikai daļējus uzlabojumus šajās jomās pagājušā gada laikā salīdzinājumā ar periodu iepriekš. Vienlaikus FICIL pauž sapratni, ka reformu īstenošanai ir nepieciešams laiks un ka veiktais ieguldījums nesīs augļus tikai pēc ilgāka laika.

FICIL atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu un turpinātu veicināt sabiedrības prasības pēc efektīvas un kvalitatīvas tiesu iekārtas darbības, tostarp nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

FICIL uzskata, ka pašreizējais likumdošanas process pieļauj noteiktu interešu grupu iniciatīvām kļūt par tiesību aktiem bez pienācīgas izvērtēšanas un analīzes. Tāpēc par vienu no prioritārajiem uzdevumiem ir jāvirza likumdošanas procesa sakārtošana likumprojekta izskatīšanai Saeimā tā, lai izslēgtu iespējas nodot apstiprināšanai sasteigtas un nepārdomātas iniciatīvas.

Ziņojumā teikts, ka ir vairāki neseni piemēri likumdošanas iniciatīvām, kas iesniegtas izskatīšanai Saeimā likumprojekta otrajā vai trešajā lasījumā un kas tiek pieņemtas un kļūst par likumiem. Piemēram, 2016. gada 16. jūnija grozījumos likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" līdztekus tehniskajiem grozījumiem (Latgales speciālās ekonomiskās zonas iekļaušana) tika ieviestas nozīmīgas un iepriekš neapspriestas izmaiņas, pasliktinot situāciju uzņēmumiem, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides no pašvaldībām. Tāpat 2017. gada 18. maija grozījumos likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika ieviestas papildu prasības (arī valodu zināšanu prasības) personām, kas vēlas iegūt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Lai uzlabotu likumu kvalitāti, FICIL rosina paredzēt pienākumu visiem likumprojektu iesniedzējiem sagatavot skaidru rakstisku anotāciju katram likumprojektam. Tāpat iesaka sagatavot rakstisku pamatojumu katram priekšlikumam, kas iesniegts pirms likumprojekta otrā vai trešā lasījuma, arī informāciju par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas laikā.

FICIL iesaka sagatavot arī rakstisku ziņojumu par katru likumprojektu, kur iekļaujama informācija par likumprojekta sagatavošanas gaitu, likumdošanas procesā iesniegtajiem svarīgākajiem priekšlikumiem, likuma mērķi un cita būtiska informācija. Tāpat FICIL iesaka pieņemt skaidru aizliegumu Saeimas trešajā lasījumā iekļaut priekšlikumus, kas nav saistīti ar likumprojekta mērķi.

Iepriekšējos ziņojumos FICIL ir minējusi, ka politikas veidotājiem un likumdevējiem ir ļoti svarīgi novērtēt jebkura likuma ar atpakaļejošu spēku iespējamo ietekmi uz komercdarbību. FICIL norāda, ka drošā un paredzamā komercdarbības vidē ir būtiski, lai iepriekš noslēgtie darījumi (atbilstoši noteikumiem, kas bija spēkā to noslēgšanas brīdī) netiktu uzskatīti par nelikumīgiem, kad ar laiku mainās attiecīgais tiesiskais regulējums.

FICIL uzskata, ka ir svarīgi arī apsvērt piemērotu pārejas periodu un pārejas noteikumus jaunajam regulējumam, īpaši jaunu nodokļu regulējumam un esošās nodokļu sistēmas izmaiņām. Ir pilnīgi nepieņemami, ja tiek pieņemti jauni nodokļu likumi vai noteikumi, kas stājas spēkā un ir jāpiemēro tieši pirms jaunā taksācijas perioda sākuma, teikts ziņojumā.

Tāpat FICIL atzīmē, ka tās biedri ir saskārušies ar vienota regulējuma trūkumu vairākās tiesību jomās. Piemēram, nav vienota tiesiskā regulējuma attiecībā uz morālā kaitējuma kompensāciju fiziskai personai. Katrā tiesību jomā, atkarībā no tā, vai tās ir civiltiesības, krimināltiesības vai administratīvās tiesības, ir atšķirīgs kaitējuma kompensācijas pieprasīšanas un apmēra noteikšanas tiesiskais regulējums un prakse, kas rada nevienlīdzību atlīdzības apmēra noteikšanā par personas morālajām ciešanām. Galvenais princips, ko nereti izmanto praksē: kompensācijas apmērs ir atkarīgs no institūcijas, kam ir pienākums kompensāciju izmaksāt. FICIL novērojusi, ka šāda pieeja noved pie netaisnīgiem rezultātiem un iesaka tā vietā ņemt vērā objektīvus un salīdzināmus kritērijus, kur nodarītais kaitējums kalpotu par pamatu atlīdzības apmēra noteikšanai.

Ārvalstu investori norāda, ka komercdarbības vidē būtiska nozīme ir tam, cik ātri var tikt panākta savu tiesību aizsardzība tiesā, un šajā jautājumā FICIL ir novērojusi progresu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Atbilstoši Tiesu administrācijas datiem, 2013. gadā civillietas vidēji izskatīja 9,2 mēnešos, bet 2017. gadā - 7,9 mēnešos, kas pārspēj vidējo rādītāju Eiropas Savienībā.

Ziņojumā atzīmēts, ka ir veikti vairāki pasākumi tiesu sistēmas pilnveidei, tostarp tiesu teritoriālā reforma. FICIL paļaujas, ka tā ar laiku mazinās tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīgu tiesu noslodzi un atšķirīgu tiesvedības ilgumu viena veida lietās.

Saskaņā ar FICIL pausto, lai turpinātu uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, darbībai ir jābūt vērstai vismaz četros virzienos - tiesu pieejamības turpmākā uzlabošana, efektīvāka tiesas procesu organizēšana, sadarbības nodrošināšanā ar šķīrējtiesām un tiesnešu vispārējās darba kvalitātes uzlabošana.

Ziņojumā teikts, ka pašreizējā specializācijas pieredze noteiktās lietu kategorijās ir bijusi pozitīva, ja par piemēru ņem administratīvās tiesas, Jelgavas tiesu, Vidzemes priekšpilsētas tiesu, vai Latgales priekšpilsētas tiesu, kuras specializējas noteikta veida lietu skatīšanā. FICIL ieskatā, būtu jāapsver iespēja izveidot specializētās tiesas struktūrvienības komerclietām, piemēram, komerclietu palātas apgabaltiesās. FICIL arī uzskata, ka tiesību piemērotāji nostiprinās specializāciju komerclietās, kas samazinās strīdu izšķiršanas procedūru laiku, arī tad, ja strīdus izskatīs divās instancēs.

Tāpat FICIL norāda, ka jāpievērš uzmanība tiesnešu, advokātu, notāru un tiesu izpildītāju darbā pieņemšanas un pārbaudes procedūrām. Lai uzlabotu darba kvalitāti, ir būtiski turpināt regulāras tiesu sistēmas speciālistu apmācības.

FICIL ziņojumā teikts, ka publisko personu radītie konkurences kropļojumi, ir vispārēja uzņēmējdarbības vides problēma, kas grauj konkurences neitralitātes principu. Konkurences likumam ir sagatavoti grozījumi, kas ļauj Konkurences padomei rīkoties pret publisko personu konkurences pārkāpumiem, taču ilgu diskusiju un koordinācijas procesa dēļ šie grozījumi joprojām atrodas Ministru Kabinetā, teikts ziņojumā. Galvenais pārkāpums, ko ar šiem grozījumiem ir paredzēts risināt, ir privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, ko izraisa labvēlīgāku apstākļu nodrošināšana publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām. FICIL ieskatā ierosinātie grozījumi palīdzēs stiprināt divus svarīgus principus: godīgu konkurenci un labu pārvaldību.