Atpakaļ
Sep
19
2016

Ašeradens: Latvijai jākļūst par pirmo start-up izvēli Baltijas valstīs

Latvijai jākļūst par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb start-up pirmo izvēli Baltijas valstīs, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (‘Vienotība’).

Viņš norādīja, ka uzņēmējdarbības uzsācēji – strauji augoši un jauni uzņēmumi – ir nozīmīgs jaunu darbavietu radīšanas un inovācijas avots.

"Šiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Tādēļ par vitāli nozīmīgu uzskatu tādas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei. Turklāt ir svarīgi nodrošināt šiem uzņēmumiem pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos," sacīja ministrs.

Ar mērķi veidot tādu uzņēmējdarbības ekosistēmu, kas ir labvēlīga uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmēju atbalstam, Ekonomikas ministrija piedāvā trīs risinājumus.

"Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli numur viens Baltijas valstīs. Tādēļ šo uzņēmumu attīstībai ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei," uzsvēra Ašeradens.

Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus strauji augošiem uzņēmumiem to darbības sākumposmā, režīms paredz, ka uzņēmums par katru darbinieku maksā fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā, kas tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Šis režīms varētu tikt piemērots uzņēmumam, kas ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas.

Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos, lai radītu šodienas ekonomikas dzinējspēku - inovāciju. Ja augsti kvalificētais darbinieks nav gatavs strādāt ar zemu sociālo nodrošinājumu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmā, kurā būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu darba algai.

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšanai Latvijā un administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējdarbības sākumposmā ministrija rosina ieviest atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem – pakāpeniskas izaugsmes stimulu, nosakot uzņēmējdarbības uzsākšanai draudzīgas nodokļu likmes, vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto mikrouzņēmumu nodokļa režīmu vismaz vēl divus gadus.

Ministrijas kompromisa priekšlikums paredz atvieglotu nodokļa slogu uzņēmuma darbības pirmajos trīs gados, kur pirmajos divos gados uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā – 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma.

Vienlaikus pie likumprojekta izstrādes Ekonomikas ministrijas ieskatā ir svarīgi vēlreiz izskatīt ministrijas virzīto priekšlikumu pirmajā gadā samazināt nodokļu slogu un noteikt, ka uzņēmums maksā 10% nodokli no apgrozījuma, kas tiks novirzīts VSAOI veikšanai par uzņēmuma darbiniekiem.

Savukārt otrajā darbības gadā uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā – 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Uz šādu atbalstu varēs pretendēt uzņēmums vai fiziska persona pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados, kam ir pieci nodarbinātie ar atalgojumu 750 eiro mēnesī un apgrozījums līdz 50 000 eiro gadā.

Tāpat ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu, lai atbalstītu t.s. dzīvesstila uzņēmējdarbību Latvijā. Priekšlikumi paredz, ka uzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro, tiks ļauts tikai reģistrēt savu uzņēmējdarbību VID.

Savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro un pie noteiktiem nosacījumiem ne vairāk kā 24 000 eiro, tiks ieviesta patentmaksa 150 eiro mēnesī, neierobežojot nozares un nosakot iespēju maksāt to par vienu, trim, sešiem vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz trim.

Vienlaikus plānots, ka tiktu saglabāti līdz šim piedāvātie nodokļa maksāšanas režīmi, piemēram, fiziskas personas ienākumi no saimnieciskās darbības, no īpašuma, no piemājas saimnieciskās darbības un no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas u.c., patentmaksa un sezonas lauku darbi.

Diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību ‘Labs of Latvia’, Nodokļu maksātāju tiesību asociāciju, ‘Altum’, Start-up asociāciju, kā arī uzņēmumiem, Ekonomikas ministrija ir identificējusi konkrētas problēmas un risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi "start-up" atbalstam tika atbalstīti šā gada 19. septembra Ministru kabineta komitejas sēdē un tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Paredzēts, ka diskusija par piedāvājumu uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmumu atbalstam tiks turpināta un diskusiju rezultātā apstiprinātie atbalsta mehānismi stāties spēkā no 2018. gada.

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 19. septembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto risinājumu par iesācējuzņēmumu jeb start-up un "dzīvesstila uzņēmumu" regulējumu.

Jautājums tiek virzīts skatīšanai valdībā ar noteikumu, ka Ekonomikas ministrija sagatavo informāciju par to, kas notiek 2019. gadā, kad tiek pārtraukts mikrouzņēmuma nodokļa režīms.

Ekonomikas ministrija piedāvāja apstiprināt virkni risinājumu turpmākai uzņēmējdarbības sākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai.