Atpakaļ
Jul
05
2018

Divu mēnešu laikā izveidots meža monitorēšanas risinājums izpelnās starptautisku atzinību

Hakatons ir pasākums ar mērķi radīt gan jaunas idejas, gan komandas, kas šīs idejas īsteno. Protams, vienmēr ir cerība, ka pēc 48 kopā pavadītām stundām komanda darbu turpinās, taču ir tikai daži piemēri, kad tas tiešām notiek un tiek izveidots uzņēmums. ‘SpaceTree’ ir viens no tiem. Hakatonā tapusī komanda tikko atgriezās no lielākajām kosmosa tehnoloģiju sacensībā pasaulē ‘ActInSpace’, iekļūstot labāko komandu pieciniekā. Kopumā sacensībās piedalījās vairāk kā 500 idejas no visas pasaules.

Nauris Dorbe (attēlā ar uzvarētāja diplomu paceltu virs galvas) ir datu zinātnieks uzņēmumā ‘Lattelecom’. Iepriekš strādājis vienā no veiksmīgākajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem ‘Mikrotīkls’ par tīkla inženieri. Savu pievēršanos mašīnmācīšanās un kosmosa tehnoloģijām viņš nosauc par loģisku soli karjerā, kas tomēr joprojām ir hobijs: "Uzņēmums, kurā strādāju pašlaik, man piedāvāja piedalīties ‘Latvijas Valsts Meži’ (LVM) rīkotajā radošajā darbnīcā. Tur pulcējās eksperti no visas Latvijas, lai palīdzētu meklēt risinājumus dažādiem uzņēmuma izaicinājumiem saistībā ar tehnoloģiju attīstību. Es prezentēju mūsu komandas risinājumu, kas tapa radošās darbnīcas laikā, un gan man pašam, gan LVM tas ļoti patika," atceras Nauris. "Pēc pasākuma pamanīju, ka ‘Garage48’ Rīgā organizē ‘SpaceTech’ jeb kosmosa tehnoloģiju hakatonu. Piedalījos arī pirmspasākumā jeb "pre-event", kur iepazinos ar Gundegu. Viņa arī gribēja izmēģināt spēkus kosmosa tehnoloģijās. Pastāstīju par savu pieredzi, un tā viņa kļuva par līdzautori idejai, kas tika prezentēta hakatonā."

‘Garage48’ pasākumā Rīgā komandai pievienojās vēl vairāki cilvēki, komanda uzvarēja, taču pēc tam viņi palika trijatā - Nauris, Gundega Dēķena un Karls Toniso (Karl Tõnissoo). Nolēma pieteikties nākamajam izaicinājumam - starptautiskam konkursam ‘ActInSpace’. Komanda startēja konkursā gan Igaunijā, gan Latvijā, jo tikai Igaunijā bija mentori no Eiropas Kosmosa aģentūras. "Visiem par pārsteigumu uzvarējām abu valstu konkursos. Organizatoriem nekas cits neatlika kā veidot apvienoto Latvijas - Igaunijas komandu. Mums pievienojās vēl citi cilvēki, kas, piemēram, palīdzēja prezentēt jeb "pičot". Mūsu prezentētājam starptautiskajā konkursā Francijā bija lielākā slodze, jo visi pusfinālisti tika sasaukti vienā telpā, kur bija piecas aploksnes. Nejaušā secībā tika nosaukti finālisti, kuriem uzreiz bija jāprezentē sava komanda. Mums iekrita pēdējā aploksne. Un tomēr netikām pie galvenās balvas," saka Nauris.

 

Kas tad ir komandas piedāvātais risinājums? "Mēs izmantojam satelīta datus, lai monitorētu mežus un nolasītu to raksturlielumus, piemēram, koku sugas, to augstumu, vecumu, kroņa izmēru un tamlīdzīgus lielumus. Mēs pašlaik ar pieejamo prototipu varam noteikt tikai sugas, bet ar topošo varēsim noteikt visu pārējo," stāsta Nauris. Viņš gan uzsver, ka paralēli šim komanda ir izstrādājusi risinājumu datu plūsmai, kas nodrošina informācijas iegūšanu no satelītiem. Tas esot tik pat atzīstams sasniegums kā pats modelis: "Process nav vienkāršs. Ir nepieciešami specifiski algoritmi. Pēc tam dati tiek atlasīti un "salīmēti" kopā," papildina Nauris.

‘SpaceTree’ izmanto ‘Copernicus’ satelītus, kuru dati ir pieejami bez maksas. Citu satelītu attēli ir labākā kvalitātē, taču par tiem ir jāmaksā. "Satelīts zemes gabalus sadala pikseļos. Mūsu vajadzībām viens pikselis ir 10 x 10 metri. Mēs mēģinām pateikt mūsu mašīnmācīšanās modelim, ka vienā pikselī ir konkrētas sugas, augstuma un vecuma koki. LVM mums ļoti palīdz, jo pasaka priekšā, kas tieši atrodas šajā konkrētajā pikselī. Mašīnmācīšanās modelis to iegaumē. Pēc tam mēs tam rādām tādus pikseļus, par kuriem mums nav informācijas, lai pārbaudītu, cik labi tas ir iemācījies. Tagad esam jau tik tālu attīstījuši produktu, ka varam noteikt to, kas atrodas gandrīz jebkurā pikselī," stāsta Nauris.

Tieši ar ‘Copernicus’ satelītiem komanda saista lielākās cerības nākotnē. "Eiropas Savienības institūcijas ir investējušas miljardus, lai palaistu gaisā šos satelītus. Attiecīgi tām ir vēlme pierādīt, ka šī nauda nav izniekota. Tāpēc ir pieejami daudz un dažādi granti, kas ir paredzēti jaunajiem biznesiem jaunu produktu veidošanai, izmantojot satelīta datus. Esam uzrakstījuši pieteikumu ‘Copernicus Masters’ programmai, kas specifiski atbalsta jaunuzņēmumus, tā kā darbu turpināsim," ir pārliecināts Nauris.