Atpakaļ
Oct
15
2017

Eksperts: lietu internets pamazām sāk savu attīstību biznesa vidē Latvijā

Lietu interneta (Internet of Things) ieviešana biznesa vidē Latvijā ir augošs un perspektīvs sektors – ja Zviedrijā un citās valstīs tas jau ir kļuvis par ierastu tendenci, tad Latvijā lietu internets tikai pamazām sāk savu attīstību. Tāpat lietu interneta ieviešana nereti pieprasa biznesa domāšanas un pat modeļa maiņu, uz ko Latvijas uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi – uzskata 'Tele2 Shared Service Center' ('Tele2 SSC') lietu interneta pārdošanas vadītājs Renārs Cvetkovs.  

"Domāju, ka uzņēmējiem atsevišķās nozarēs Latvijā ir grūti pārslēgties uz citu biznesa domāšanu – pašreizējā situācija viņus apmierina, nenotiek ilgtermiņa plānošana," norāda R. Cvetkovs, paskaidrojot, ka tādēļ tehnoloģiskie risinājumi nav prioritāte. Taču, atliekot tehnoloģiju ieviešanu uz pēdējo brīdi, uzņēmējs riskē zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem. Kā piemēru viņš min uzņēmumu 'Kodak' – kamēr citi foto tehnikas ražotāji pārorientējās uz digitālo vidi, 'Kodak' "turējās" pie tradicionālajām vērtībām. "Šobrīd uzņēmums cenšas labot pagātnes kļūdas, bet viņiem ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ tirgū," tā R. Cvetkovs.

Lietu interneta ieviešana var sniegt jaunu pievienoto vērtību uzņēmuma darbībai, tādējādi veidojot attiecības ar klientiem pavisam citā, daudz augstvērtīgākā gultnē: "Analogie biznesa modeļi var tikt piedāvāti servisa veidā. Nākotnē arvien vairāk bizness koncentrēsies uz dalīšanās kultūru – tā vietā, lai viens pircējs iegādātos dārgu pirkumu, to būs iespējams iegādāties kopā ar citiem vai arī īrēt, abos gadījumos maksājot tikai par ierīces patieso izmantošanas laiku," stāsta speciālists, norādot, ka precei vai pakalpojuma patiesai izmantošanai iespējams sekot līdzi ar iebūvētu simkartu palīdzību. No tām iespējams nolasīt un analizēt datus – iekārtas atrašanās vietu, veiktās darbības un to ilgumu, u.c. datu pārraides informāciju. "Šāda veida risinājumi būs interesanti tiem klientiem, kuri preci izmanto, piemēram, pāris reizes gadā, lai piemājas dārzā apgrieztu krūmus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu un dārgu tehniku, viņiem to izdevīgāk ir īrēt un maksāt par patieso ierīces izmantošanas laiku," turpina R. Cvetkovs. 

Protams, lietu interneta tehnoloģijas ieviešana vairums gadījumos ir arī izšķiršanās par finansēm. Kā norāda speciālists, neskatototies uz to, ka ieviešanas brīdī izmaksas ir salīdzinoši augstas, ilgtermiņā uzņēmums varēs efektivizēt savu darbību un ieekonomēt līdzekļus. Šeit kā piemēru Renārs min elektroenerģijas uzņēmumu 'Latvenergo', kas salīdzinoši nesen ar 'Tele2 SSC' lietu interneta komandas palīdzību uzstādīja viedos elektrības skaitītājus, kas ik pa stundai uzrāda, cik daudz elektroenerģijas klients patērē. Tāpat elektrību ir iespējams atslēgt arī no attāluma jebkurā laikā. "'Latvenergo šobrīd spēj ieekonomēt simtiem tūkstošus eiro mēnesī, jo uzņēmuma darbiniekiem nav jāpārbauda skaitītāju darbība manuāli klātienē," uzsver R. Cvetkovs, norādot, ka pēc diviem vai trīs gadiem arī citu komunālo pakalpojumu sniedzēji varētu ieviest šādas tehnoloģijas Latvijā, lai atvieglotu cilvēku un arī uzņēmēju ikdienu.