Atpakaļ
Oct
28
2016

Eksperts: Start-up likums ir paredzēts pārāk šauram projektu lokam

Ļoti apsveicami, ka likumdevēji ir sākuši rūpēties par jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanu, taču Saeimā izskatīšanai nodotais Jaunuzņēmumu darba atbalsta likums ir orientēts pārāk šauram projektu lokam, uzskata platformas ‘Komercializācijas reaktors’ vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā izstrādātā likumprojekta ir precīzi saprotams, ka valsts nolēmusi atbalstīt IT jomas jaunuzņēmumus, kuri nodarbojas ar dažādu programmproduktu, lietotņu izstrādi, taču šāds skatījums ļoti sašaurina attīstības potenciālu un nekādi nepalīdz, piemēram, zinātnisku izstrādņu pārnesei biznesā.

“Nav saprotams, vai šāda izvēle notikusi apzināti, vai arī likumprojekta autori vienkārši nav ņēmuši vērā to, ka jaunuzņēmumi var būt ļoti dažādi: IT, zinātnes, medicīnas un citu augsto tehnoloģiju nozarēs. Jāatgādina, ka ekonomiskie ieguvumi no zinātnes komercializācijas var būt daudzkārt lielāki nekā no IT jaunuzņēmumiem,” skaidro Adamovičs.

Pēc ‘Komercializācijas reaktora’ vadītāja domām, jaunais likums tikai tad kļūs par stūrakmeni ekosistēmas veidošanā, ja tiks papildināti un pārskatīti kritēriji, kuri ir jāievēro, lai piedalītos paredzētajā valsts atbalsta programmā.

Piemēram, likumprojekts paredz regulārus riska kapitāla ieguldījumus pamatkapitālā vismaz 30 000 eiro apmērā ik gadu. Taču ikgadēja pamatkapitāla palielināšana ir tikai viens no veidiem, kā var veidoties investoru un projektu attīstītāju sadarbība.

Projektiem ir atšķirīgi izstrādes cikli un dažāda nepieciešamība pēc finansējuma. Tikpat labi var būt situācijas, kad abām pusēm izdevīgāks ir kapitāldaļās konvertējams aizdevums vai nepieciešamas vienreizējas investīcijas sarežģītu iekārtu iegādei.

Pēdējais apsvērums ir īpaši nozīmīgs zinātnes jaunuzņēmumiem. Ja augstākminētais kritērijs patiešām stāsies spēkā, tad, lai kvalificētos atbalstam, zinātņietilpīgo projektu attīstītājiem būs ar izdomu jāattiecas pret grāmatvedību, bet tas nav valsts interesēs.

“Un ko tad mums secināt? Ka zinātņietilpīgi augsto tehnoloģiju projekti jau uzreiz ir “noņemti no trases”? Jādomā, ka tāds noteikti nav bijis likuma rakstītāju mērķis, “ izsaka cerību Adamovičs.

Viņš uzsver, ka zinātnes un augsto tehnoloģiju projektu attīstītāji labprāt diskutētu ne tikai par algas nodokļu atvieglojumiem, ko paredz jaunais likums un par kuriem tika daudz runāts 24. oktobrī Saeimā notikušajā diskusijā, bet arī par ātrāku pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu. Patlaban tā ir ļoti ilga un faktiski par piekto daļu palielina gadā nepieciešamo investīciju apjomu.

“Manuprāt, būtu jādara viss iespējamais, lai investīcijas padarītu pieejamākas, jo tādējādi tiktu atbalstīta gan biznesa vide, gan arī lietišķā zinātne. Varu vien piekrist citiem tehnoloģiju uzņēmējiem, ka nav lieki jākavējas ar Jaunuzņēmumu darba atbalsta likuma ieviešanu, taču aicinātu likumdevējus ņemt vērā mūsu bažas, ieteikumus un pilnveidot normatīvo aktu tā, lai tas atbalstītu dažāda veida startapus,” piebilst ‘Komercializācijas reaktora’ vadītājs.

‘Komercializācijas reaktors’ dibināts 2009. gadā Rīgā ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem.

Reaktorā tapuši, piemēram, šādi uzņēmumi: ‘Naco Technologies’, ‘Pogritech’, ‘Conelum’, ‘Eventech’, ‘Evoled’, ‘Mahydy’, ‘Nanooptometrics’, ‘Snowision’, ‘Koatum’.

Platformu atbalsta Attīstības finanšu institūcija ‘Altum’, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Garantiju aģentūra, ‘Swedbank’, ‘Baltic International Bank’, Ekonomikas ministrija un citi uzņēmumi un organizācijas.