Atpakaļ
May
31
2017

Forbes.ru intervija ar rīdzinieku un BitFury grupas dibinātāju Valēriju Vavilovu

Atbildīgās institūcijas īsti nevar vienoties, vai BitFury ir vai nav Latvijas startup uzņēmums. Tā dibinātājs Valērijs Vavilovs ir rīdzinieks, kas izglītību ieguvis šeit, taču lielākos panākumus guvis, attīstot tehnoloģijas ārpus Latvijas. Intervijā Forbes.ru viņš stāsta par vakariņā ar Ričardu Brensonu, saviem skolas gadiem Rīgā un to, kā radās šobrīd uzņēmums BitFury, kas 2015. un 2016. gadā nopelnīja aptuveni 125 miljonus dolāru.  Piedāvājam fragmentu no intervijas.

Valērijas Vavilovs, kurš dibinājis uzņēmumu BitFury - vienu no pasaulē lielākajiem 'dzelžu" ražotājiem, kas palīdz veikt operāciju apstrādes kriptovalūtas tirgū, vāra tēju Tveras bulvāra viesnīcas vestibilā un stāsta par vienkāršu veidu, kā cīnīties ar laika zonu maiņas radīto diennakts ritma izjaukšanu: nepieciešams ilgāk negulēt, lai garu pārlidojumu laikā spētu "izslēgties" jebkādos apstākļos.

Vavilovs ceļo starp pilsētām dažādās pasaules malās - BitFury, kura ienākumi pēdējos divos gados (2015. un 2016. gadā) ir 125 miljoni dolāru un kapitāla investīcijas sasniedz aptuveni 120 miljonus dolāru (tā liecina uzņēmuma dati), biroji ir Sanfrancisko, Honkongā, Londonā un Amsterdamā. Datu centri atrodas Islandē un Gruzijā. Savukārt Maskavā BitFury komanda sākusi uzturēties arvien biežāk. 2015. gadā uzņēmuma investoru vidū parādījās investīciju fonds ar krievu izcelsmi - iTech Capital (tas vadījis investīciju piesaistes raundu 20 miljonu dolāru apmērā). 2017. gada sākumā medijos parādījās informācija, ka BitFury kopīgi ar sistēmu integratoru KROK strādā pie tīklam paredzētām iniciatīvām ‘blockchain’ jomā.

Pieļauju, ka visievērojamākā vieta BitFury kartē ir privātā Nekera sala, kuru iegādājies Ričards Brensons - šeit uzņēmums 2016. gada vasarā aizvadīja Blockchain samitu. T-kreklā un kedās Vavilovs, šķiet, jūtas krietni ērtāk nekā uzvalkā pie vakariņu galda ar seru. Viņš nestāsta par kopīgajām sesijām ar miljardieri, bet par privāto ‘blockchain’, kas saistīts ar publisko Bitcoin ‘blockchain’. Kā jaunuzņēmums, kas sācis ar skaitļošanas jaudu un virtuālās valūtas mikroshēmām, kļūst par globālu ‘blockchain’ provaideri?

Uzticības eliksīrs

Vavilovam 'blockchain' tehnoloģiju attīstīšana ir kompensācija par interneta radītās revolūcijas „izlaišanu”. Viņš ar programmēšanu nodarbojas kopš 8. klases, bet viens no pirmajiem IT projektiem tika īstenots vēl skolā. Vavilovs tajā laikā dzīvoja Rīgā. Uzņēmējs stāsta, ka vecāki blakus esošā rajona zēnam, kurš pēc skolas mēdza nospēlēt naudu spēļu automātos, palūdza uzprogrammēt spēļu simulatoru. Par programmu mājas datoram, kurā bija iespējams zaudēt nevis īstu, bet virtuālu naudu, Vavilovs nopelnīja pirmos 20 dolārus.

Vēl mācoties Rīgas Aviācijas universitātē (kas vēlāk tika pārdēvēta par Transporta un sakaru institūtu) viņš jau strādāja uzņēmumā, kas izstrādāja datubāzes sistēmas pašvaldībai ar iedzīvotāju, nekustamā īpašuma reģistriem un nodokļu bāzēm. 20. gadsimta 90. gadu beigās, kad sāka parādīties vienas lapas interneta vietnes un apgriezienus sāka uzņemt interneta meklēšanas rīki, Vavilovs nolēma, ka tas viss ir nenopietni. "Man bija izstrādes procesā reģistru un datubāzu projekti valdības līmenī, sarežģītu sistēmu integrācija, mežonīga slodze - kāds internets!" atceras Vavilovs.

Iesaistīties interneta jaunuzņēmumu bumā viņš pamēģināja 2000. gadu beigās, kad pārvācās uz Kijevu un sāka apspriest ar Ukrainas izstrādātājiem sociālā tīkla radīšanu. Latvijā sociālie tīkli One.lv un Draugiem.lv ātri paplašināja savu auditoriju, un One.lv kļuva par prototipu krievu 'Odnoklassniki'. Drīz vien projektu iesaldēja - krievu sociālie tīkli jau acīmredzami piesaistīja ukraiņu auditoriju un kļuva skaidrs, ka konkurēt būs sarežģīti.

Pirmo reizi vārdu 'blockchain' uzņēmējs izdzirdēja, kad viņam piezvanīja Valērijs Nebesnijs - vēl viens topošais BitFury dibinātājs. Nebesnijs apgalvoja, ka 15 gadus domājis par to, kā padarīt "kaut ko labāku par internetu", un, izprotot Satoši Nakomoto (Bitcoin protokola autora) izgudrojumu, saprata, ka Bitcoin protokola konceptā realizētas gandrīz visas viņa idejas.

'Blockchain' - bloku ķēdīte, kurā var "ierakstīt" jebkuru informāciju, nemainot iepriekšējos ierakstus - var palīdzēt digitalizēt jebkuru informāciju pasaulē, bet pieeju tai - bez zaudējumu riskiem - varēs iegūt ikviens, kas vēlēsies, skaidro Vavilovs. Viņa aprakstītajam 'blockchain' piemīt sava veida "uzticības eliksīrs", un infrastruktūras provaiders, kurš iepriekš darbojas kā uzticības garants, zaudē savu ekskluzīvo lomu.

Silīcijs pēc maksimuma

Neskatoties uz to, ka šodien uzņēmumi stāsta par 'blockchain' pielietojumu dažādās nozarēs, sākot ar veselības apdrošināšanu un beidzot ar autortiesībām, BitFury vēsture aizsākās ar Bitcoin transakciju apstrādi, kas daudziem tā vai citādi asociējas ar kriptovalūtas kursu spēlēšanos. Taču BitFury dibinātāji Bitcoin "rakšanu" nedēvē par peļņas instrumentu, bet gan par "publiskā 'blockchain' drošības nodrošinātāju". Tāpēc atalgojumu saņem tie, kuri nodrošina šo tīkla drošību. Kāpēc? Tāpēc, ka Bitcoin nav naudas masa ierastā izpratnē, tie ir tikai ierakstu bloki par darījumiem, kas veikti starp adresēm.

Katrs bloks satur papilddatus, darījumu sarakstu, maka numuru "racējam" (proti, cilvēkam, kas veidojis šo bloku) un unikālu identifikatoru ("bloka parakstu"), kas ir aprēķināts attiecībā uz visu saturu pēc iepriekš noteiktas kriptogrāfijas funkcijas (rezultāts jaucējfunkcija - jaucējsumma). Identifikators tiek ģenerēts tikai tad, kad apstākļi atbilst tīkla sarežģītībai - izmantota vien ļoti neliela daļa visu iespējamo variantu, vērtībai jānonāk noteiktā vērtību intervālā, kas samazinās ar grūtības pieaugumu.

2011. gadā Vavilovs un Nebesnijs sāka iegūt Bitcoin personālo datu centrālajos procesoros (CPU) un grafiskajos procesoros (GPU), kad Bitcoin kurss nepārsniedza vienu dolāru (šobrīd tas ir pārsniedzis 2000 dolāru atzīmi). Gadu vēlāk, kad Bitcoin kurss sāka stabili augt, uzņēmēji sāka veidot "dzelžu" risinājumu "rakšanai". Ja reiz jaucējfunkciju apkopošanas ātrums tieši nosaka "rakšanai" iztērēto investīciju apjomu (faktiski elektroenerģijā), tad tas nozīmē, ka būs pieprasījums pēc maksimāli ātrām specializētām ASIC mikroshēmām Bitcoin (kā arī citu kriptovalūtu) "rakšanas" ērā.

ASV un Ķīnas ASIC mikroshēmu ražotāji jau konkurēja attiecībā uz mikroshēmu produktivitāti un cenu. Viens no pirmajiem spēlētājiem Avalon 2012. gada septembrī paziņoja, ka drīzumā paredzēts sākt piegādāt mikroshēmas 110 - 130 nm izmērā un to cena būs aptuveni 1300 dolāri. Taču Avalon aizkavēja piegādes nepieciešamā apjomā gandrīz uz pusotru gadu. Bet Nebesnijs pa šo laiku četrus mēnešus pavadīja, neizejot no sava dzīvokļa Kijevā un dziļi ieracies darbā. 2013.gada pavasarī bija gatava 55 nm mikroshēma, kas spēj apstrādāt 3,2 gigahešus sekundē. Būtiskākais bija mikroshēmas zemais energopatēriņš - 0,83 vati uz gigahešu. Salīdzinājumam, pirmās paaudzes Avalon mikroshēmām bija šādi rādītāji - 1,3 gigaheši sekundē un 1500 vati uz gigahešu.

Šajā posmā BitFury dibinātāji izstrādē ieguldīja aptuveni 110 000 dolāru - bija nepieciešams ieķīlāt dzīvokli, ņemt aizdevumu pie draugiem. Pirmā partija ar vairākiem desmitiem tūkstošu mikroshēmu no ražotnes Taivānā ieradās 2013. gada otrajā pusgadā. Kur bija šo mikroshēmu konstrukcijas noslēpums? Tiem netika izmantoti ārējie moduļu, visa izstrāde tika veikta no nulles. "Viss tiek darīts ar rokām un bez ārējām bibliotēkām, mikroshēmā nav nekā lieka, un tas mums nodrošina iespējas maksimāli izmantot silīcija iespējas," skaidro Vavilovs.

Rūpniecības apjoms

2014. gada rudenī BitFury prezentēja jaunu mikroshēmu - 28 nm. 2015. gada oktobrī iznāca mikroshēma 16 nm. Galvenā šo mikroshēmu priekšrocība joprojām bija zemais energopatēriņš, tieši tas veicināja masveida pārdošanu. Taču arī citi ražotāji nesēdēja rokas klēpī salikuši - tas pats Avalon vēlāk laida tirgū mikroshēmas 110 nm, 55 nm, 40 nm un 28 nm.

BitFury nepiesaistīja ārējo finansējumu līdz pat 2014. gadam. Masveida ražošanā bija nepieciešams investēt vēl aptuveni 900 000 dolāru. No vienas puses, šos līdzekļus nodrošināja Bitcoin, kurus tajā brīdī jau izdevās "sarakt", bet no otras puses - ārēju investoru piesaistīšana konkrētai mikroshēmu partijai (viņi vēlāk saņēma savu daļu mikroshēmu). Turklāt uzņēmums 2013. gada beigās arī piedzīvoja Bitcoin kursa kāpumu (no 2013. gada jūnija kurss pieauga no aptuveni 70 dolāriem līdz vairāk nekā 1100 dolāriem 2013. gada novembrī).

Investīcijas

2014. gada gada nogalē uzņēmums noslēdza investīciju piesaistīšanas raundu 20 miljonu dolāru apmērā. Tajā piedalījās 'Google Maps' izstrādātājs Larss Rasmusens un slavens uzņēmumu kapitālists Bils Tajs. Fondu pārstāvji un privātie investori bija dzirdējuši par Bitcoin, taču 'blokchain' kā tehnoloģijas detaļas vēl pilnībā nebija apzinājuši, atceras Vavilovs.

BitFury dibinātāju prezentāciju sesijas izcēlās starp sociālo tīklu un mobilo aplikāciju izstrādātāju stāstiem - investori pieraduši noteikt interneta projektu izaugsmi pēc pakalpojumu auditorijas un lietotāju maksājumu summas izaugsmes, bet Kijevā ieradušies uzņēmēji stāstīja par savu mikroshēmu priekšrocībām un perspektīvām 'blockchain' paredzētām biznesa aplikācijām, kas vēl nav izveidojušās jaunā nozarē. Bija nepieciešams pierādīt, ka ne tikai jaunuzņēmums būs veiksmīgs, bet ka veiksmīgs būs arī jaunais tirgus. Taču Bils Tajs bija viens no Āzijas mikroelektronikas komponenšu ražotāju sākotnējiem investoriem, tāpēc, izdzirdot stāstu par Nebesnija četru mēnešu izstrādes maratonu vienatnē, piekrita pievienoties investīciju raundam. "Bija gadījumi, kad investori vispār nesaprata, ko mēs darām," atzīst Vavilovs. "Šādās situācijās, šķiet, nevienu nevajag pārlieku pierunāt, nepieciešams meklēt citus." 2015. gada jūlijā ITech Capital vadīja jaunu investīciju raundu 20 miljonu eiro apmērā. 2017. gada janvārī BitFury paziņoja par 30 miljonu dolāru investīcijām no Credit China Fintech.

"Rakšana" BitFury attīstībā sāka spēlēt aizvien mazāku lomu. Lieta tāda, ka ar "racēju" skaita pieaugumu Bitcoin tīklā "izrakt" katru jaunu bloku kļūst aizvien grūtāk. Tas saistīts ar Bitcoin protokola dizainu - tīklā katram jaunam blokam jāģenerējas aptuveni reizi desmit minūtēs, kas nozīmē, ka ar tīkla skaitļošanas jaudas pieaugumu kopumā pieaug arī atsevišķa "racēja" prasība pēc skaitļošanas jaudas.

Vasiļejvs uzskata, ka 'blockchain' atrodas tādā pašā attīstības posmā, kā internets atradās 20. gadsimta 90. gados. Kopumā visi vēlējās izmēģināt jaunu tehnoloģiju, taču baidījās uz to izdarīt likmes. Tāpēc īstenoja "daļēju risinājumu" - izveidoja intranetus (iekšējus privātus tīklus) vai, piemēram, iekšējus e-pastu pakalpojumus, bet "ārpusē" turpināja izmantot parasto pastu un kurjeru piegāžu pakalpojumus. Agri vai vēlu, kad tehnoloģija kļuva pievilcīgāka, atsevišķiem korporatīviem risinājumiem bija jābūt integrētiem vienotā informācijas vidē. Par saistošo posmu kļuva internets - globālas starptautiskas ekosistēmas veidā, kādu mēs to pazīstam šodien. Šobrīd organizācijas arī ir gatavas eksperimentēt ar privātiem 'blockchain', bet publisks Bitcoin 'blockchain' vēlāk kļūs par "līmi" starp to iekšējām 'blockchain' ekosistēmām.

2015. un 2016. gadā kopējie BitFury ienākumi veidoja aptuveni 125 miljonus dolāru. Uzņēmuma plānos ir nodrošināt lielu daļu ienākumu no risinājumiem privātajiem 'blockchain',  taču tuvākajos gados "dzelžu" piegāde un transakciju apstrāde joprojām saglabāsies kā galvenais ienākumu avots.

BitFury, kas pats pirms pieciem gadiem vēl bija jaunuzņēmums, atbalsta 'blockchain' jaunuzņēmumus. 2016. gadā BitFury dibinātāji izveidoja Blockchain Trust Accelerator un GBBC (Global Blockchain Business Counselor). Pirmais attīsta 'blockchain' projektus (pagaidām tā portfelī ir astoņi projekti), kas galvenokārt orientēti uz sabiedrībai noderīgiem jauninājumiem - pie akseleratora vēršas arī valdību pārstāvji un 'blockchain' jaunuzņēmumu izstrādātāji, kuri vēlas saistīties ar 'blockchain' un meklē gan tehniskos darbiniekus, gan veiksmīgu ieviešanu piemērus. GBBC galvenokārt strādā ar korporācijām, lai apmācītu biznesa pārstāvjus ar mērķi nākotnē ieviest privātus 'blockchain'.