Atpakaļ
Sep
22
2017

Ingmārs Pūķis: mēs nemākam lepoties ar sasniegto

Inovācijas, tehnoloģijas, jaunuzņēmumi un to attīstības tendences mūsdienās piesaista arī lielu uzņēmumu uzmanību. Šogad klajā nāca informācija par diviem projektiem, kur ir iesaistījies mobilo sakaru operators 'Latvijas Mobilais Telefons' (LMT). Tas sadarbojas ar mašīnredzes tehnoloģiju uzņēmumu '4SmartStreets' un Rīgas Augsto tehnoloģiju izglītības biedrības projektu par bezpilota auto izmēģinājuma trases izveidi Rīgā, Biķerniekos.

Ingmārs Pūķis - LMT Viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos - ir pārliecināts, ka atbalsts startup uzņēmumiem nodrošina iespēju iegūt jaunas kompetences un kļūt par laikmetīgu zīmolu. Tieši tāpēc LMT sadarbojas arjaunuzņēmumiem. Kur ieguldīs un ar ko sadarbosies nākotnē - par to I. Pūķis intervijā 'Labs of Latvia'.

Kāds ir Jūsu viedoklis par startup ekosistēmu Latvijā? Un kāda ir LMT loma tajā?

Manuprāt, startupi ir vajadzīgi. Kopumā mūs interesē Latvijas tirgus un vides attīstība - mēs kā uzņēmums un pilsoņi esam ieinteresēti, lai pozitīvas vibrācijas notiek arī mūsu valstī. Šobrīd sevi neredzam kā finanšu investoru vai biznesa eņģeli, jo tā nav mūsu kompetencē. Mēs  mākam diezgan sekmīgi mērogot un realizēt ambīcijas telekomunikāciju nozarē. Tagad eksperimentējam vai varam to pašu īstenot arī citās industrijās.  

Kā aizsākās sadarbība ar jaunuzņēmumu ‘4SmartStreets’?

Tas ir patiess un amizants stāsts. Lidojumā no Frankfurtes man blakus apēdās runīgs vīrs. Pēc tam izrādījās, ka tas ir uzņēmuma ‘4SmartStreets’ līdzīpašnieks Juris Pūce. Domas par vajadzību investēt nozarē, kur viņi darbojas, radās vēl pirms šīs tikšanās. Pirmkārt, jau senāk bijām diskutējuši ar mūsu partneri - tīkla infrastruktūras ražotāju NOKIA, ka auto novietošanas sensori ir ļoti neefektīvi un dārgi. Šobrīd pasaulē tendence ir video signāla izmantošana šīm vajadzībām. Otrkārt, saskaņā ar visiem mums pieejamajiem datiem un rādītājiem šobrīd telekomunikācijās esam sasnieguši ļoti augstu līmeni. Ja apstāsimies tikai pie šīs nozares, tas būs par maz, lai izdzīvotu nākotnē. Īstā pievienotā vērtība ir jāmeklē citur.

Visiem telekomunikāciju operatoriem ir bail kļūt par novecojušu instrumentu, tāpēc mēs mēģinājām saprast, ar ko atšķiras mūsu filozofija no tās, kas valda Silīcija ielejā. Abiem ir kopīga augstprātība un agresija. Telekomunikāciju operatori pielāgo pasauli savas peļņas vajadzībām, taču Silīcija ielejā mēģina atrisināt kādu pasaules problēmu. Tieši tur rodas enerģija, kas mums ļoti iepatikās. Sapratām, ka mums ir iespējami vairāk jātiekas ar jaunuzņēmumiem un jāpārrunā sadarbības iespējas. Tāpēc šogad esam tikušies ar lielu skaitu Latvijas reģionu dažādu nozaru uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Juris Pūce un '4SmartStreets' bija pirmais veiksmīgais sadarbības piemērs.

Vērtīgākais, ko esam aizguvuši no startup subkultūras, ir secinājumi par "time to market" jeb laiku no idejas rašanās līdz produkta pārdošanai. Arī līdz šim esam lepojušies ar spēju produktu ātri piedāvāt tirgū salīdzinājumā ar Skandināvijas vai "vecās" Eiropas telekomunikāciju operatoriem. Taču startup vidē šis temps ir vēl ātrāks, tāpēc izlēmām pamēģināt tā strādāt. Realizējām idejas, kas bija kaut nedaudz līdzīgas prototipam un skatījāmies, kas no tā sanāk. Un notiek tiešām daudz brīnumainu lietu! Parādījāmies kā uzņēmums, kas par šo tēmu runā un interesējas. Uzreiz iegūsti arī citus kontaktus un saiknes, kas palīdz iesākto turpināt. Tāpēc vien ir iespējami skaļāk jārunā par iecerēm, plāniem un jau paveikto.

Vai Latvijas startupiem ir gaidāma spoža nākotne?

Pilnīgi noteikti. Tā vien ir laba zīme, ka nespējam izsekot līdzi visām aktivitātēm, kas notiek startup vidē. Tikai mēs nemākam lepotiesar sasniegto - pie tā ir jāstrādā. Tas ir svarīgi, lai atrastu kontaktus gan Rīgā, gan citās pasaules pilsētās.

Vai startupi prot uzrunāt, pastāstīt un pārliecināt par savu produktu?

Ļoti reti interese rodas uzreiz. Ja uzņēmumam ir komanda, kas vienlaikus gan kaut ko māk, gan kaut ko grib, tad varam vienoties par sadarbību. Uzrunāt joprojām neprot daudzi. Iespējams, trūkst runas treniņi un uzstāšanās pieredzes. Tomēr par to mēs neuztraucamies. Mēs nesagaidām, ka pie mums atnāks tieši tādi paši cilvēki kā mēs. Atnāks risku mīlošas personības. Un tas ir tieši tas, kas mums ir vajadzīgs.

Ko esat gatavi piedāvāt no savas puses?

Mums ir jaunuzņēmumiem nepieciešamā kompetence, viņiem ir ideja un prototipi, bet pietrūkst kapacitātes tālākai attīstībai. Gan administratīvi, gan no sabiedrisko attiecību un finanšu viedokļa mums ir iespēja palīdzēt. Šobrīd mums pašiem pietrūkst eksporta kapacitātes, jo tradicionāli esam vietējā tirgus uzņēmums. To esam noformulējuši kā nākotnes pamatvajadzību. Mums vairs nav iemeslu uzturēties tikai šajā tirgū.

Kāda ir Jūsu loma bezpilota auto projektā?

Mums ir divas lomas. Pirmkārt, esam iespējotāji, jo projektam ir liels administratīvi politiskais slogs. Otrkārt, tā ir tehnoloģiskā loma. Pats auto ir tikai maza daļa no visa stāsta. Lielākais ir apkārtējā ekosistēma. No telekomunikācijas viedokļa mums ir ļoti liels izaicinājums uzbūvēt tīklu ar maksimāli saīsinātām aizturēm bezpilota auto darbībai. Tā ir mūsu pievienotā kompetence šajā projektā. Arī finansiāli ir iespējams atbalsts, taču mēs neesam finanšu investors. Turklāt uzskatu, ka šim projektam noteikti būs arī citi atbalstītāji.  

Vai šādi projekti liek arī jums mainīties un domāt citādi par jaunajām tehnoloģijām?

Protams! Kā jau teicu, šis ir apzināts solis. Ja telekomunikāciju lauciņā ilgtermiņā vēlamies būt stabils un pelnošs uzņēmums, esošās kompetences ir jāpapildina. Kā piemēru varu minēt viedtelevīzijas ieviešanu LMT 4G tīklā, ko līdz šim neviens cits pasaules mobilais operators nav paveicis. Pirms trīs gadiem mums šajā sfērā kompetences nebija vispār – esam to izveidojuši no nulles. Sākām apmācīt darbiniekus un iedziļināties tēmā. Pieaicinājām jaunus darbiniekus. Tas pierāda, ka nav jātērē kaudze naudas, lai ieviestu jaunas inovācijas.

Kādus jaunus projektus šobrīd plānojat?

Neesam vēl vienojušies par sadarbību, tāpēc informācija pagaidām ir skopa. Taču ir ieceres aizsardzības sfērā, kā arī ir potenciāli projekti, kas saistīti ar transportu un gudrajām pilsētām. Šobrīd jau vairākās Latvijas pilsētās esam ieviesuši gudrās pilsētas lietotni. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti eksperimentējam arī ar datu projektu - datu modelī analizējam iedzīvotāju kustību un ekonomisko aktivitāti, izmantojot anonīmus tīkla datus. Tad vēl kopā ar 'Tilde.lv' plānojam ieviest mašiīnrunu. Tas vairs nav nekas inovatīvs, bet daudz efektīvāks rīks komunikācijā ar klientiem. Kopā ar NOKIA top projekts par bezpilota lidaparātiem. Nedomājām, ka mums ar to varētu būt kāda saistība, bet izrādījās, ka NOKIA esošās tehnoloģijas ir saistītas ar aviāciju, kā arī ar bezpilota lidaparātu identifikāciju un navigāciju. Tad vēl ir projekti, kas saistīti ar sociālo aprūpi un lauksaimniecību. Esam uzsākuši darbu vairākās nozarēs. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks.