Atpakaļ
Sep
29
2016

Intervija ar ‘Taxify’ reģionālo vadītāju Latvijā Juri Krūmiņu

2013. gadā dibinātā Igaunijas taksometru izsaukšanas aplikācija ‘Taxify’ strauji iekaro pasauli – šī start-up uzņēmuma pakalpojumus izmanto ne tikai Eiropā, bet nu jau arī Meksikā un divās Āfrikas valstīs.

‘Taxify’ pakalpojumi pieejami arī Rīgā (‘Taxify’ aplikācijas lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 000), bet līdz šī gada beigām būs arī Valmierā, Jelgavā un Liepājā. Tiesa, taksometru nozare Latvijā pēdējā laikā bijusi saistīta ar vairākiem skandāliem un valdības neizlēmību, tāpēc skaidrību šajos jautājumos cenšas ieviest ‘Taxify’ reģionālais vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Latvija ir viena tā valstīm, kurās nav sakārtota likumdošana saistībā ar ridesharing jeb kopbraukšanas pakalpojumu. Kāpec tā sanācis?

Satiksmes ministriju mēs jau vairākas reizes esam iepazīstinājuši ar kopbraukšanas pakalpojumu, izstāstot arī par jauno tehnoloģiju pielietojumu un pievienoto vērtību, ko tās nod visai nozarei. Taču šī iestāde mūsos nav ieklausījusies, tāpēc mums nākas meklēt citus veidus, kā šos likumdošanas grozījumus ātrāk iesniegt parlamentā.

Ātrākais veids, kā to izdarīt, bija sadarbībā ar partiju ‘Vienotība’, Ekonomikas ministriju un pārējiem nozares spēlētājiem, piemēram, ‘Uber’.

‘Uber’ jau vēl oficiāli nav ienācis Latvijā…

Vēl nav, bet Igaunijā un Lietuvā ‘Uber’ darbojas jau vairāk nekā gadu. Igaunijā kopbraukšanas likums vēl nav pieņemts līdz galam, bet šis likumprojekts Igaunijas parlamentā ir otrajā lasījumā un, visticamāk, līdz gada beigām tiks apstiprināts. Lietuvā likumprojekts tika apstiprināts, un Ministru kabinets jau ir sācis izstrādāt likumdošanu. Līdz ar to no 2017. gada vidus Lietuvā tas visiem būs pieejams oficiāli.

Pagaidām kopbraukšana Igaunijā un Lietuvā darbojas bez oficiālas atļaujas, bet varas iestādes neko nedara, lai to aizliegtu. Tāpat līdz šim cilvēki viens otru ir pārvadājuši, dalot izmaksas savā starpā. Ja kāds brauc, piemēram, uz ‘Positivus’ festivālu un paņem līdzbraucēju, šāds brauciens, protams, netiek reģistrēts. Tā kā tas notiek jebkurā gadījumā, sakārtot likumdošanu vajadzētu laicīgi, lai valsts budžetā no šī pakalpojuma būtu ienākumi.

Vai nav bail no konkurences ar ‘Uber’?

Nē, nav bail, jo pasažieru pārvadāšanas ar vieglo automašīnu tirgus ir liels un, piedāvājot kopbraukšanas pakalpojumu, tikai pieaugs. Jebkurā gadījumā es esmu par veselīgu konkurenci. Mēs ar ‘Uber’ esam gan konkurenti, gan partneri – vismaz tādā ziņā, ka kopā cenšamies strādāt pie likumdošanas sakārtošanas.

Manuprāt, šobrīd taksometru un kopbraukšanas tirgus ir sadalāms starp dažiem lieliem spēlētājiem, piemēram, ‘Taxify’ un ‘Uber’, bet sava vieta atrastos arī vēl kādām divām aplikācijām. Tāpat ir dzirdēts, ka Latvijā ienākt plāno arī ‘Yandex. Taxi’, bet viņi atšķirībā no ‘Uber’ sadarbojas tikai ar taksometru kompānijām.

Bet arī ‘Taxify’ šobrīd nepiedāvā kopbraukšanas pakalpojumu.

Jā, šobrīd mēs sadarbojamies tikai ar taksometru vadītājiem. ‘Taxify’ pirms tam arī bija kopbraukšanas pakalpojumi, kas bija pieejami aptuveni pusgadu. Taču, kad šī gada februārī mums tika konfiscētas pirmās automašīnas, mēs pārtraucām šāda veida darbību. Jāpiebilst, ka automasīnas tika vēlāk atgrieztas atpakaļ īpašniekiem.

Šī pusgada laikā mēs noskaidrojām, ka šim pakalpojumam ir gan pieprasījums, gan piedāvājums – šobrīd rindā gaida vismaz vairāki simti vadītāju, kuri ir gatavi sadarboties ar kopbraukšanas platformām. Tie ir automašīnu vadītāji, kas ikdienā nodarbojas ar ko citu, bet pasažierus vēlas pārvadāt savā brīvajā laikā.

Tas nozīmē, ka ‘Taxify’ šo praksi nav atmetuši, bet tikai paņēmuši pauzi?

Jā, tagad mums ir pārtraukums, bet, protams, gribam atsākt sniegt kopbraukšanas pakalpojumus. Šobrīd gaidām, kas tiks izlemts Saeimā. Bet jebkurā gadījumā ieguvēji no likumdošanas sakārtošanas būs visi. (‘Taxify’ līdzdibinātāja Martina Villiga komentāru par kopbraukšanas nepieciešamību var izlasīt šeit.)

Tad šobrīd jūs esat uzņēmušies ieviest zināmu kārtību likumdošanā?

Šobrīd braucieni taksometru nozarē vispār netiek reģistrēti, tiek tīti atpakaļ skaitītāji un neviens nezina, cik kilometrus automašīnas patiesībā nobraukušas. Skaidrs ir tas, ka šobrīd valsts nesaņem 90 līdz 95 procentus nodokļu, kas varētu ienākt budžetā, ja sistēma būtu sakārtota. Tā ir problēma, ko neviens nav spējīgs sakārtot jau 20 gadus, bet tagad mēs esam nākuši klajā ar piedāvājumu vismaz daļēji atrisināt šo problēmu.

Manuprāt, šīs situācijas iemesls ir [Satiksmes] ministrijas nekomepetence vai neizpratne par inovācijām, bet ir arī cits faktors – tam apakšā ir vairāki taksometru uzņēmumi, kuri neko tādu negrib atbalstīt. Proti, šobrīd taksometru tirgū valda monopols, bet, ja tiks apstiprināts kopbraukšanas likums, viņiem radīsies nopietna konkurence. Tāpēc arī pastāv zināms lobisms no lielo kompāniju puses.

Taču citu valstu piemēri rāda, ka tirgus šādā veidā patiesībā nevis samazinās, bet gan palielinās, turklāt kopbraukšana kopā ar taksometru pakalpojumiem klientiem nodrošina daudz labāku servisu, piemēram, “pīķa” stundās vienmēr ir pieejamas automašīnas. Un medijos saceltais satraukums par to, ka šādā gadījumā taksometru nozare vispār izzudīs, ir absolūti nepamatots.

Man šķiet, ka kopbraukšanas nozeres ieviešana uzlabos arī taksometru pakalpojumu sfēru.

Galvenais jebkurā nozarē ir nodrošināt klientiem pienācīgu servisu. Ja ar kopbraukšanu to var panākt, tad taksometiem nāksies sekot vai arī konkurence viņus iznīcinās. Ja skatāmies uz pieredzi Igaunijā, tad dabīgi atmirst uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumu ar vecām automašīnām un  zemu kvalitātes līmeni.

Ja neskaita nesakārtoto kopbraukšanu, kādas ir citas problēmas taksometru nozarē?

Pirmkārt, ēnu ekonomika. Otrkārt, nekvalitatīvs pakalpojums. Šobrīd ir tā, ka vadītāji izīrē mašīnu no autoparka īpašniekiem. Piemēram, lai strādātu kompānijā ‘Panda Taxi’, par automašīnas īri ir jāsamaksā 90 eiro. Plus vēl jāielej degviela par aptuveni 30 eiro. Tātad kopā 120 eiro.

Vidēji viens brauciens klientam maksā piecus eiro. Bet, lai apgrozītu 120 eiro, ir jāveic 24 braucieni. Ātrākais laiks, kādā to var izdarīt, ir 15 stundas. Diennaktī vēl paliek deviņas stundas, kuru laikā ir iespēja nopelnīt naudu sev. Skaidrs, ka tas ir bīstami gan klientam, gan auto vadītājam.

Tāpat bieži vien auto vadītāji darbā tiek pieņemti uz fiktīviem līgumiem, bet tas savukārt nozīmē, ka nereti klientus pārvadā cilvēki ar kriminālu pagātni, bez autovadītāja tiesībām vai kuri nezina valsts valodu. Strādājot tik garas stundas, vadītāji cenšas apkrāpt klientus, vedot viņus pa garākajiem ceļiem. Bet tas viņiem  vienalga – galvenais, lai kāds cilvēks no autoparka izīrē mašīnu, jo, ja mašīna ir dīkstāvē, autoparkam ir zaudējumi.

Pastāsti, kas tās par runām par patenta maksas ieviešanu!

Patenta maksa nozīmē to, ka pirms licences saņemšanas automašīnas īpašniekam būs uz priekšu jānomaksā 286 eiro. Pagaidām nav zināmi nekādi konkrēti nosacījumi – tikai tas, ka būs jāmaksā šāda summa, turklāt sešus mēnešus uz priekšu. Īsti nav skaidrs, kāpēc tā būs jādara, bet valstij budžets kaut kā ir jāpilda. Tā ir īpatnēja reakcija uz nespēju sakārtot attiecīgo likumdošanu.

Ja uzņēmumam ir 10 automašīnas, tad uzreiz nāksies nomaksāt 17 000 eiro, un ir skaidrs, ka mazie uzņēmumi nebūs spējīgi šādu summu samaksāt. Protams, tas ir izdevīgi tikai lielajiem nozares spēlētājiem, bet uz Satiksmes ministrijas darba grupām, kurās par to tika lemts, mūs nemaz neuzaicināja, lai gan pēc automašīnu skaita mēs esam otrais lielākais uzņēmums šajā tirgū.

Maigi izsakoties, tas ir pat ļoti aizdomīgi, taču rezulāts būs nepatīkams – pieaugs taksometru pakalpojumu cenas. Klients maksās vairāk, bet ne auto vadītājs, ne uzņēmums neko daudz vairāk nenopelnīs. Šis lobisma likums ir gandrīz pieņemts un tiek plānots, ka tas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.

Nu, tad pēdējais jautājums: kāpēc jūs viens otru dedzināt?

Lieta tāda, ka Latvijā taksometru nozarē joprojām valda 90. gadu likumi. Vecrīgā daži uzņēmumi maksā par autostāvvietām, bet, ja kāds “svešs” taksometrs tur iebrauc iekšā, tad tai automašīnai izdur riepas vai pat sadedzina. Jā, tādas šeit ir tradīcijas. Ar patenta maksas ieviešanu šo problēmu atrsināt neizdosies, bet ar kopbraukšanas likumdošanas sakārtošanu – gan.