Atpakaļ
Dec
28
2017

Izvērtēta Nacionālā attīstības plāna virzība

Patlaban būtiskākie klupšanas akmeņi valsts attīstībā ir zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstība, secināts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā Nacionālās attīstības plāna 2014. - 2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojuma projektā.

PKC norāda, ka pagājuši pieci gadi kopš Latvijas Saeima apstiprināja NAP2020 un kopš tā laika īstenota rīcībpolitika, veiktas Latvijas valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas NAP2020 mērķu sasniegšanai.

NAP2020 vadmotīvs ir "ekonomikas izrāviens" un trīs prioritātes - tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas īstenošana. Lai novērtētu paveikto un darāmo valsts attīstības mērķu sasniegšanā, PKC šogad veica padziļinātu analīzi, šajā procesā iesaistot virkni ekspertu.

Ziņojumā norādīts, ka uz 2016. gada 31. decembri valsts attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā caur NAP2020 mērķu īstenošanu ieguldīts ap 1,47 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma, kas veido aptuveni 73% no kopējā plānotā ieguldījumu apmēra, un nedaudz virs 497 miljoniem eiro ES fondu finansējuma.

Lielākās investīcijas no valsts budžeta līdz šim veiktas rīcības virzienos "Cienīgs darbs", "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai" un "Izcila uzņēmējdarbības vide" - attiecīgi 321,2 miljoni eiro, 270 miljoni eiro un 219,7 miljoni eiro.

Kā liecina NAP2020 vidusposma novērtējums rīcības virzienos, kuros veikti lielākie valsts budžeta ieguldījumi, ir sasniegti arī rezultāti. No visiem NAP2020 mērķiem visatzinīgāk vērtējams progress saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldības attīstību, nodarbinātības veicināšanu, kā arī ar kultūras kapitāla resursu ilgtspējīgu izmantošanu un latviešu valodas lietojuma sabiedrībā nostiprināšanos.

Savukārt būtiskākie klupšanas akmeņi valsts attīstībā patlaban ir zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstība. PKC to skaidroja ar kritiski zemo ieguldījumu apmēru gan no publiskajiem, gan privātajiem resursiem, sasniegumiem vispārējā izglītībā, reģionālās politikas attīstību, kā arī migrāciju, turpinoties darbspējas vecuma cilvēku aizbraukšanai un vienlaikus nepalielinoties remigrācijas plūsmai.

PKC norādīja, ka rīcības virziena "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" mērķu sasniegšanai sākotnēji tika plānots investēt kopumā 1,5 miljardus eiro, tomēr uz izvērtējuma brīdi rīcības virziena uzdevumu īstenošanai tika apzinātas kopējās investīcijas 801 miljona eiro apmērā jeb 55,1% no sākotnēji plānotā. No minētajām investīcijām lielāko daļu jeb 69,5% veido ES fondu finansējums, savukārt nacionālais finansējums sastāda 28,7% un cits ārvalstu finansējums vien 1,7%.

Eksperti virzību uz rīcības virziena nosprausto mērķu sasniegšanu kopumā vērtējuši diezgan kritiski. Taču absolūtais vairākums ir pārliecināti, ka ieguldījumu apjoms pētniecībai un attīstībai netiek palielināts, un norāda, ka progress mērķa sasniegšanā vērtējams kā nesekmīgs vai drīzāk nesekmīgs.

Kā galveno iemeslu zemam ieguldījumu apjomam pētniecībā un attīstībā eksperti minējuši politiskās gribas trūkumu, kā rezultātā valsts budžeta ieguldījumu apjoms pētniecībai ir niecīgs. Eksperti norādīja, ka pētniecība pamatā tiek finansēta no ES fondu līdzekļiem, taču publisko līdzekļu apjoms kopumā nav pietiekams sekmīgai nozares attīstībai.