Atpakaļ
Jan
10
2019

Kā komercializēt ideju?

Gads Latvijas jaunuzņēmumu vidē sācies ar divu zinātnisko ideju komercializācijas ekspertu Raijana Džavada (Rayan Jawad) un Paula Finča (Paul Finch) vizīti. Trīs dienas dažādām vietējām zinātnieku komandām bija iespēja klausīties un analizēt, kāda būtu piemērotākā pieeja tieši viņu idejas komercializācijai. 'Labs of Latvia' viesojās vienā no lekcijām un apkopoja svarīgākos pieturas punktus ikvienam, kam ir aktuāla idejas komercializācija.

Kas ir svarīgākie termini komercializācijas kontekstā, un ko mēs ar tiem saprotam? 

  • Pētniecība - zināšanas, kas ir radušās kreatīvas, taču zinātniskas pieejas rezultātā. Tās ir netaustāmas.
  • Komercializācija - nozares iepazīstināšana ar jaunu risinājumu, pētniecības rezultātu padarot par izmantojamu līdzekli.
  • Inovācija - pētniecības rezultātu izmantošana, lai veicinātu jaunas un pozitīvas izmaiņas iecerētā rezultāta sasniegšanai.
  • Stratēģija - rīcības plāns, kas veidots tā, lai rezultāts tiktu sasniegts ilgtermiņā.

Veiksmīgas komercializācijas pamatā ir stratēģiskais plāns, kas ir aktuāls no zinātniskā risinājuma rašanās brīža līdz pat uzņēmuma izaugsmes fāzei. Tā darbības ietvaru regulē divi lielumi - pieejamais finansējums un idejas atbilstība tirgum. Stratēģiskajam plānam ir jābūt:

  • efektīvam - aprakstītās darbības ir jāspēj realizēt dzīvē. Plānam ir jābūt noderīgam un arī atbilstošam esošajai situācijai;
  • ienākumus nesošam - plānā ir jābūt pierādījumiem, kas investoriem rada pārliecību par to, ka komercializācija ir iespējama;
  • ar norādēm par tirgus vajadzību pēc konkrētā produkta - jāpierāda, ka šis ir īstais produkts īstajam tirgum ar izvirzītām darbības prioritātēm un izvēlētu atbilstošu rīcības modeli.

Biznesa domāšana un zinātniskā domāšana ir divi atšķirīgi prāta stāvokļi. Turklāt tos ir arī grūti apvienot. Tāpēc labākais ieteikums ir katram darīt savu darbu - zinātniekiem veikt zinātnisko darbu, bet uzņēmējiem pārvaldīt komercializācijas procesu. Praksē bieži ir nepieciešams abas šīs atšķirīgās pieejas apvienot kopīgam mērķim. Kā to paveikt?

  • Zinātniekam ir jāapzinās, ka viņam diezin vai izdosies veiksmīgi vadīt uzņēmumu. Un tas ir tāpēc, ka dzinuļi zinātnē nav tādi paši, kā tie ir biznesā. Līdz ar to par uzņēmuma vadītāju ir jākļūst cilvēkam ar atbilstošām zināšanām.
  • Līdzīgu pētījumu veicēji nav konkurenti, bet gan nozarē iesaistītas personas, kuru viedoklis un atsauce var būt svarīga. Arī šādā virzienā nepieciešams mainīt savu domāšanu un uzsvarus.
  • Ir jāpieņem, ka komercializācijai nav viena formula, kas, pareizi pielietota, vienmēr nesīs rezultātu.
  • Attiecībā uz tiesiskajiem aspketiem, jādara viss, lai aizsargātu izgudrojumu vai jaunradīto risinājumu. Tas jādara arī komandas ietvaros - jānosaka, kas par ko ir atbildīgs un kas katram pienākas.
  • Komandā ir skaidri jādefinē, kas tiek sagaidīts no zinātniekiem.
  • Jārēķinās, ka, iespējams, tirgus produktam vēl neeksistē, tāpēc būs jārada.
  • Tas, ko nozare pieprasa, ne vienmēr ir tas, kas tai ir vajadzīgs. 

Ierastais komercializācijas modelis ir diezgan vienkāršs:

Izgudrojums -> Pierādījums -> "Spin-off" jeb atsevišķa uzņēmuma veidošana vai licence -> Tālāka attīstīšana -> Pilotprojekts -> Mērogošana -> Nokļūšana tirgū.

Taču Raijans savā lekcijā uzsvēra, ka šis modelis tagad ir kļuvis daudz sarežģītāks. Jā, var izmantot vienkāršotu pieeju, taču vienmēr ir labi apzināties, ar ko patiesībā būs jārēķinās. Sākumposmā noteikti ir nepieciešami pierādījumi, ka izgudrojums tirgum patiešām ir nepieciešams un to varēs izmantot kādā nozarē. Vēl svarīgi ir izvēlēties, vai ideja tiks attīstīta, veidojot jaunu uzņēmumu vai arī inovācijas izmantošanai tiks izsniegta licence. No tā atkarīgs, ar kādiem papildus izdevumiem ir jārēķinās, piemēram, partnerību veidošanas gadījumā vai tad, ja būs jāmaksā honorārs vai klientam jānodrošina serviss. 

Ar ko atšķiras licencēšanas un "Spin-off" modelis?

  • Licencēšana - izmanto gadījumos, kad zinātniskajam atklājumam ir ierobežots pielietojums un jauni pielietojuma veidi ir maz iespējami. Mērogošana ir iespējama viena liela tirgus spēlētāja ietvaros. Būtiska un aktīva visu pušu iesaistīšanās turpmākajā attīstības posmā nav nepieciešama. Iespējami agri ir jādomā par monetizēšanu.
  • "Spin-off" modelis - jābūt skaidri saprotamam biznesa modelim un pieejamiem rīkiem un zināšanām ārpus zinātniskās izpētes. Svarīga ir biznesa komanda, kas risinājumu ir spējīga mērogot. Tirgum jābūt gatavam pieņemt jaunus risinājumus. Parasti šajā modelī aktīvi grib iesaistīties arī paši izgudrotāji. 

Neatkarīgi no tā, kuru modeli izvēlēsies zinātnieks un viņa komanda, svarīgi visa projekta realizēšanas gaitā ir atcerēties, ka nekas nebeidzas, jo visu laiku ir jāstrādā pie esošo un jaunu ideju attīstīšanas. Un galvenais - jāatceras, ka konkurenti nesnauž.