Atpakaļ
Oct
09
2018

LAMB aicina uzsākt dronu izmantošanu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā

Juris Zvirbulis ir autokluba Latvijas Automoto biedrība (LAMB) prezidents un Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā jau esošos Latvijas panākumus dronu ražošanā, tie ar steigu ir jāsāk izmantot arī satiksmes plūsmas novērošanā. Tādējādi izdotos uzlabot bēdīgo ceļu satiksmes negadījumu statistiku.

Bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās. Latvija ir ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu. LAMB uzskata - jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas. 

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, tā sastapās ar ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko daļu autovadītāju, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Iespējams, ka Latvija kā neliela un mobila zeme varētu nevis noskatīties, kā jaunās tehnoloģijas ienāk citu valstu satiksmes drošības aprīkojumā, bet būt starp pirmrindniekiem, kuri citiem partneriem rāda piemēru un attīstības virzienu - aicina J. Zvirbulis. Turklāt jāatgādina, ka vēl nesen Latviju dēvēja par dronu ražošanas lielvalsti. Vairāki inovatīvi uzņēmumi ražo mazos lidaparātus, ko Latvijā ir sākušas izmantot ne tikai privātpersonas. Saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju tieši ar dronu palīdzību Rēzeknes un Krustpils pašvaldībās ķer malu zvejniekus. Telekomunikāciju uzņēmums 'Tele 2' dronus izmanto tīkla infrastruktūras uzturēšanas mērķiem. Savukārt, Latvijas Valsts meži - karjeru monitoringam. Latvijā ir radīts arī īpašs drons liela smaguma celšanai, ko var izmantot ne tikai priekšmetu pārvietošanai, bet arī cilvēku glābšanai. Savukārt cits drons izgatavots uguns dzēšanai lielā augstumā, piemēram, ēku augšējos stāvos. Latvijā ir radīts 'AirDog' - viens no pasaulē pirmajiem komerciālajiem droniem, kas darbojas ar automātiskās sekošanas funkciju. Saskaņā ar Latvijas Aviācijas asociācijas valdes locekļa Artūra Kokara prognozēm, 2027. gadā šī nozare, ņemot vērā gan lidaparātu ražošanu, gan pakalpojumus, valsts Latvijas budžetam varētu dot pienesumu viena miljarda eiro apmērā.

J. Zvirbulis uzsver, ka atbildīgajām institūcijām jau sen bija jāveic pasūtījums satiksmi uzraugošu dronu iepirkumam, kas no vienas puses stiprinātu satiksmes drošību un uzlabotu satiksmes plūsmu, no otras puses - ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstītu Latvijas jaunuzņēmumus. Protams, LAMB neatbalsta Latvijas pārvēršanu par valsti, kurā nekontrolēti, bez jebkādiem noteikumiem lidinās simtiem mazi helikopteriņi, kas saskrienas tieši virs intensīvas satiksmes ceļiem, krīt uz automašīnām un izraisa nevis novērš ceļu satiksmes negadījumus. Tādēļ jau savlaicīgi ir jāsāk izstrādāt normatīvie akti gan iestrādājot savus priekšlikumus, gan, ņemot vērā citu valstu pieredzi.