Atpakaļ
Nov
22
2017

Latvijas skolēniem grūtības ar problēmu risināšanu savstarpējā sadarbībā

Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs, liecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment - PISA) rezultāti.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks Andris Kangro skaidro, ka šis ir unikāls pētījums, jo 32 pētījumā iekļautajās valstīs iepriekš netika novērtētas skolēnu spējas sadarboties. Šis pētījums ir daļa no 2015. gada pētījuma.

"Te galvenā ideja ir, ka skolēns, strādājot ar datoru, tiek iekļauts grupā ar citiem skolēniem. Viņiem tiek iedots uzdevums risināt kādu problēmu, piemēram, izveidot klases logo, vestibilā uzstādīt akvāriju utt. Šajā procesā skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē, jāveic dialogs ar datoru. Iespējams, var rasties arī kāds konflikts vai kas nesaprotams. Tad tas arī jārisina, jāvērtē risinājums, varbūt kaut kas jāmaina, lai beigās panāktu problēmas risinājumus," stāsta A. Kangro.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zem OECD valstu grupas vidējiem sasniegumiem. Igaunijas skolēnu sasniegumi ir vieni no labākajiem - viņi reitingā ir 6. vietā pasaulē, savukārt Krievija reitingā ir zem Latvijas, un vēl zemāk ir Lietuvas skolēnu vidējie sasniegumi.

Ļoti augstā līmenī uzdevumus atrisināja 4% Latvijas skolēnu, bet vidēji OECD šos uzdevumus ļoti augstā līmenī atrisināja 8% skolēnu.

 

Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējā kompetence ir 485 punkti, kas ir par 15 punktiem mazāk nekā vidēji OECD. Labākais rezultāts ir 561 punkts, un to sasniedza Singapūra. Otrais labākais rezultāts - 552 punkti - ir Japānai, trešais - 541 punkts - Honkongai (Ķīna). Rezultāts virs OECD vidējā rādītāja sasniegts 13 valstīs. OECD vidējam līmenim atbilst astoņu valstu grupa, kuru vidū ir arī Norvēģija, Slovēnija, Beļģija, Čehija, Portugāle, Spānija. Nākamās valstis jau ir zemāk par OECD vidējo līmeni - Francija, Luksemburga, Latvija, Itālija u.c. Kopumā šajā grupā ir 25 valstis.

 

Latvijas skolēnu sasniegumi problēmu risināšanā sadarbojoties ir relatīvi nedaudz zemāki nekā viņu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā.

 

 

 

 

 

 

Problēmu risināšana savstarpējā sadarbībā ietver prasmes komunicēt, risināt konfliktus, veidot komandu, panākt vienošanos, novērtēt sasniegto un virzīties tālāk, lai sasniegtu mērķi. Kompetence risināt problēmas, savstarpēji sadarbojoties, nepieciešama ikdienas dzīvē un darbā. Skolā to var attīstīt dažādos veidos, piemēram, projektos balstītās mācībās.

Kangro skaidro - lai gan Latvijā korelācija starp skolēnu ģimenes sociālekonomisko stāvokli un viņa sniegumu pētījumā eksistē, tā nav tik izteikta kā citās valstīs. "Šajā pētījumā ir tā - ja skolēnu ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis ir labāks, tad parasti rezultāti arī ir labāki, taču Latvijā šī korelācija nav tik izteikta - piederam pie valstīm, kur šī sakarība eksistē, bet ir mazāk izteikta," teic Kangro.

Zēnu un meiteņu starpā līdzīgi kā pētījumā par lasīšanu meitenes ir labākas problēmu risināšanā, savstarpēji sadarbojoties. "Protams, vēlamies rezultātus vienādākus," pauda Kangro, piebilstot, ka starpība starp zēnu un meiteņu sniegumu Latvijā ir viena no lielākajām. Liela rezultātu atšķirība ir arī Somijā. "Tas droši vien nav īsti labi," vērtēja Kangro.

Raugoties uz to, kādi ir vidējie sasniegumi skolēniem laukos, pilsētā un Rīgā, redzams, ka laukos vidēji ir zemāki sasniegumi, augstāki tie ir pilsētās, bet Rīgā - vēl augstāki. Arī iedalījumā pēc skolu tipiem sasniegumi ir līdzīgi kā citos pētījumos - valsts ģimnāzijās tie ir visaugstākie, tad seko ģimnāzijas, tad vidusskolas, tad pamatskolas. "Tas nenozīmē, ka mums nav izcilu pamatskolu, bet te ir runa par vidēji statistiskajiem rezultātiem," skaidro pētnieks.

Mazākumtautību programmās un latviešu valodas programmās sasniegumi ir pilnīgi vienādi, teica pētnieks.

Pētījums liecina, ka sasniegumi ir atkarīgi arī no skolēnu attieksmes. Tie skolēni, kas vairāk attiecas pozitīvi pret sadarbību, vairāk priecājas par citu sasniegumiem, attiecīgi arī uzrāda labākus rezultātus. Svarīgas ir arī savstarpējas attieksmes starp skolotāju un skolotājiem un starp skolēniem - ja skolēni izjūt vairāk pāridarījumus no citiem skolēniem, tad viņiem ir zemāki rezultāti. Labāki rezultāti ir tad, ja no skolotājiem nāk atgriezeniskā saite. Arī piederības skolai sajūta veicina labākus rezultātus, saka pētnieks.