Atpakaļ
Sep
10
2018

Latvijas zinātnieki meklē sadarbības partnerus unikāla deformāciju monitorēšanas rīka testēšanai

‘Maxima’ traģēdija Latvijā, Dženovas tilta sabrukšana Itālijā - iespējams, no abām šīm nelaimēm varēja izvairīties, laicīgi monitorējot konstrukciju deformācijas. Taču pasaulē šobrīd nav pieejams risinājums, kas to varētu paveikt efektīvi un reāllaikā. Tas tuvākajā laikā varētu mainīties, jo latviešu zinātnieki ir izstrādājuši šādas ierīces prototipu. Pašlaik risinājuma komercializācijas komanda meklē sadarbības partnerus prototipa pirmajiem testiem. (Foto darba atmosfēra  sapulcēs, kas reizēm notiek pie galda tenisa galda. No kreisās Ģirts Smelters, Kristiāns Karlsons, Artis Rozentāls, Ričards Cacurs, Rolands Šāvelis.)

"Projekts ir radies Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Es esmu pētnieks - viens no speciālistiem, kurš ar to strādā," stāsta Ričards Cacurs. "Pirmsākumi pašai tehnoloģijai meklējami Valsts pētījumu programmas ietvaros. Ideja bija izveidot multifunckionālu audumu, kura formu varētu rekonstruēt reāllaikā, trīsdimensionālā telpā. Plānotās sistēmas sākotnējais mērķis bija spēja rekonstruēt cilvēka muguras formu un noteikt, vai tā ir pareiza vai nē, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti medicīnas speciālistiem, kas ārstē skoliozi. Kad rakstījām komercializācijas projektu tā iesniegšanai Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), tad tika apskatīti arī citi pielietojumi. Secinājām, ka niša cilvēka ķermeņa kustību formas izsekošanai ar sensoriem (motion tracking) ir diezgan pārpildīta. Tad arī identificējām citu potenciālu pielietojumu - dažādu būvju un struktūru deformāciju monitorēšana. Nolēmām iet šajā virzienā, kas ir pilnīgi jauns. Šobrīd tehnoloģija tiek pārveidota, lai to varētu izmantot dažādās konstrukcijās - tiltos, mājās un pat šahtās."

Tā kā pētniecības projektam bija vajadzīgs biznesa līderis, komandai pievienojās Kristiāns Karlsons: "Neilgi pēc tam, kad atgriezos Latvijā, mani uzrunāja LIAA tehnoloģiju skauts Ģirts Smelters. Rezultātā, pievienojos komandai aptuveni pirms gada. Iepriekš strādāju pasaulē lielākā akceleratora ‘Plug and Play Tech Center’ riska kapitāla investīciju nodaļā Kalifornijā. Pēc tam mazliet vairāk kā pusgadu dzīvoju Amsterdamā, kur biju viens no dibināšanas komandas dalībniekiem jaunākajam akceleratoram, kur strādāju kā investīciju direktors." ceļu līdz projektam apraksta Kristiāns.

Nauda ir, tikai jāturpina strādāt

Šobrīd komandā viņi pavisam ir pieci - bez Ričarda un Kristiāna ir vēl trīs pētnieki. Produkta koncepts ir gatavs prototipa stadijā - tā ir gara lokana lenta, kurā ir iestrādāti dažādi sensori. Lentu var piestiprināt pie konkrētas konstrukcijas, kur ir nepieciešams novērot īstermiņa vai ilgtermiņa deformācijas. Lentā iestrādātie sensori struktūras monitorēšanas laikā iegūst lielu daudzumu datu. Tie, savukārt, tiek pārsūtīti uz centralizētu platformu, kur iespējams sekot līdzi struktūras vai būves stāvoklim, kā arī lentas un platformas lietotāji tiek brīdināti par vismazākajām izmaiņām.

"Mums ir finansējums, lai konceptu pārvērstu komercializējamā risinājumā. Šobrīd prototipus, kas ir mūsu rīcībā, ražot ir ļoti dārgi, jo tas ir roku darbs, bet mums vajadzētu panākt, ka produktu ražot masveidā būtu izdevīga," stāsta Ričards. Par nākamajiem investīciju piesaistes raundiem komanda pagaidām nedomā, jo šobrīd saņemtais finansējums no LIAA programmas "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijaiir pietiekošs, lai sasniegtu nospraustos projekta mērķus. - kopumā 300 tūkstoši eiro ar 90% atbalsta intensitāti.

Pasaulē līdzīgs risinājums ir - "Measurand" -, tomēr tas netiek plaši izmantots. Turklāt latvieši saredz būtiskas sava produkta priekšrocības. Pirmkārt, cena, kas ir zemāka. Otrkārt, esošais konkurentu risinājums nav pietiekami elastīgs, un šis faktors apgrūtina sensoru iestrādāšanu sarežģītākās konstrukcijās. "Un mums vēl ir ideja, ka eksistē nevis konkrēts garums, bet lenta tiek saražota un tad pielāgota vajadzīgajam izmēram. Kopumā jāsaka - viens uzņēmums kā konkurents visā pasaulē: tas nešķiet daudz," vērtē Ričards. "Turklāt mūsu produkta priekšrocības mums ļautu ieiet dažādos nišas tirgos, piemēram, monitorēt baznīcas jumtus un citas neordināras konstrukcijas. Ja ir runa tieši par inovāciju ieviešanu, būvniecības nozare līdz šim ir lielā mērā stagnējusi, salīdzinot ar citām industrijām," kolēģa teikto papildina Kristiāns.

Īpaši interesantas būtu būves kritiskā stāvoklī

Pagaidām rezultāti ir labi. Puiši aizbraukuši uz Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu laboratoriju, kur ar kameru bija iespēja nomērīt deformāciju. Tā arī ir viena metode, ko šobrīd dažviet izmanto. Taču, pieliekot sensorus pie sijas un salīdzinot rezultātus, arī lenta pierādīja, ka var noteikti izmaiņas. Līdz ar to komanda meklē sadarbības partnerus, kas piekristu jauno risinājumu testēt vēl. "Projektu nākmajai kārtai apstiprināja neilgi pirms vasaras sākuma, kad visi aizgāja atvaļinājumā. Atrast pilotprojektus vasarā - tas nav vienkārši. Tāpēc priecājamies par rudens iestāšanos, kad nozares cilvēki atgriežas darbā. Tad mēs varēsim darboties aktīvāk. Uzņēmēju reakcija vienmēr šādos gadījumos Latvijā ir - jā, džeki, tas ir jādara. Dariet! Visi vienmēr saka "jā", līdz viņiem par to ir jāsamaksā. Pašlaik jāmaksā nebūs. Aicinām pieteikties uzņēmumus, kas būtu gatavi produktu testēt. Nekas papildus kā vien ieinteresētība netiek prasīta. Tas nav arī nekas bīstams un nevar nekādā veidā ietekmēt viņu darbu. Vienīgais, ko tas var ietekmēt - viņi var saprast, ka ēkas ir būvējuši šķībi," joko Kristiāns. Viņš arī uzsver, ka īpaši interesanti būtu apskatīt kādu kritiskā stāvoklī esošu būvi.

Kad tiks panākta vienošanās, tālākās darbības jau veiks paši pētnieki, aizbraucot uz konkrēto vietu un uzstādot sensoru lentu. Nākotnē gan lentas uzstādīšanu ir plānots uzticēt pašiem būvniekiem, jo sistēma būs tik vienkārša, ka ar to tiks galā ikviens kompetents būvniecības uzņēmuma darbinieks.

Vajadzīgi gan zinātnieki, gan komercializētāji

Kā komandas progresu vērtē LIAA Tehnoloģiju skauts Ģirts, kurš palīdzēja komandai projekta sagatavošanas un uzsākšanas stadijās? "Objektīvais vērtējums par šo komandu vēl tikai būs. Taču man ļoti patīk gan augstā un profesionālā iesaiste no zinātnieku un institūta puses, gan arī tas, cik nopietni viņi pievērsās projekta sagatavošanai jau no pirmās dienas. Kristiāns savukārt ir tas, kurš dod vērtīgu pienesumu ar savu ārvalstīs gūto pieredzi un citādo - biznesa - redzējumu, kas pētnieciska institūta iekšienē būtu grūti atrodams. Man, no malas skatoties, liekas, ka ir laba simbioze. Es ceru, ka tas tā turpināsies un interesi saglabās gan viena, gan otra puse. Un vēl es ceru, ka šādi veiksmīgi sadarbības modeļi turpinās veidoties ap zinātniskajiem institūtiem, kas palīdzētu "iekustināt" zināšanu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi, satuvinot industriju ar pētniecību."

Savukārt Kristiāns mudina jauniešus studēt zinātni: "Visiem, kuri domā, ko studēt pēc vidusskolas, iesaku izvēlēties eksaktās zinātnes. Tajā laikā, kad man bija jāizvēlas, populāra bija uzņēmējdarbība un ekonomika. Taču realitātē daudz lielāka pievienotā vērtība un jēga ir tieši eksaktajām zinātnēm. Šādu ekspertu trūkst gan Latvijā, gan pasaulē. Turklāt iespējas attīstībai ir ļoti plašas."

 

Ja interesē sadarbības iespējas ar projektu, lūgums sazināties ar LIAA tehnoloģiju skautu Ģirtu Smelteri pa tālruni +371 26015247 vai e-pastu girts.smelters@liaa.gov.lv