Atpakaļ
Jul
11
2017

LIAA inkubatori – atspēriens radošajām nozarēm un reģioniem

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators ir izsludinājuši rudens iesaukumu. Tā ir iespēja pievienoties tiem 329 uzņēmumiem, kas jau izmantojuši inkubatora priekšrocības – saņēmuši gan spērienu, gan palīdzību sava biznesa attīstīšanai. Inkubatori ir visās Latvijas lielākajās pilsētās, kas ir laba iespēja reģionu iedzīvotājiem vismaz uzdrošināties domāt, ka savs uzņēmums – tas ir reāli. LIAA Biznesa inkubatori tiek finansēti ERAF projekta 'Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators' ietvaros. (Foto: Kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo biznesa ideju inkubatora vadītāja Liene Pērkone un LIAA direktors Andris Ozols piedalās LIAA radošo industriju biznesa inkubatora svinīgajā atklāšanas pasākumā).

"Radošo industriju inkubators atbalsta vairākas nozares, kuru spektrs ir diezgan plašs - sākot no arhitektūras un dizaina, līdz modei, mūzikai, teātrim, izpildītājmākslai, literatūrai un izklaidei. Daļa uzņēmumu ir saistīti arī ar informācijas tehnoloģijām (IT). Šobrīd 15 uzņēmumi ir inkubācijas posmā, 16 – pirmsinkubācijā," stāsta LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Liene Pērkone. "Pirmsinkubācija ir paredzēta ļoti agrīnas stadijas idejām, kas ir tikai idejas un vēl nav nekur reģistrētas. Šai sadaļai var pieteikties fiziskas personas, kam mēs palīdzam ietērpt ideju un izstrādāt biznesa plānu. Tā ilgst līdz sešiem mēnešiem. Inkubācijas periodā mēs sniedzam taustāmāku atbalstu, nodrošinot arī līdzfinansējumu dažādiem pakalpojumiem. Arī grantu formā. Šajā posmā notiek intensīvs darbs ar mentoriem un konsultantiem. Kopējais iespējamais līdzfinansējuma apjoms ir 200 000 eiro trīs gadu periodā, taču jāņem vērā, ka viss de minimis programmu apjoms summējas. Tas nozīmē - ja uzņēmējs ir saņēmis atbalstu citā programmā, kas arī ir iekļauta de minimis, tad viss atbalsta apjoms jāskaita kopā."

Caur komisijas sietu

Cilvēkiem ideju netrūkst. Radošo industriju inkubatorā iepriekšējos iesaukumos bijis konkurss – divas ar pusi idejas uz vienu vietu. Atlasītas tiek dzīvotspējīgākās. "Idejas izvērtē īpaši izveidota komisija. Reģionālajos inkubatoros komisijā lielākoties ir pašvaldību pārstāvji, vietējās uzņēmēju apvienības un uzņēmēji. Savukārt, Rīgā komisiju veidojam paši sadarbībā ar Kultūras ministrijas Radošo industriju departamentu. Pieaicinām pārstāvjus no Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA). Finanses vērtē ALTUM pārstāvji un Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru kluba pārstāvis. Sadarbojamies arī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) – katrā komisijā ir viens šīs organizācijas pārstāvis," stāsta L. Pērkone.

Pirms stāšanās komisijas priekšā inkubators organizē prezentācijas prasmju meistarklasi. Tas nav obligāti, taču ļoti ieteicams. Idejas aizstāvēšanai komisijas priekšā katram dalībniekam ir atvēlētas vien piecas minūtes, ko jāizmanto maksimāli lietderīgi. Vērtēšanas kritēriji ir ļoti dažādi – komandas gatavība, finansējums un vai ir plāns to piesaistīt, biznesa plāna kvalitāte u.tml. Tiek vērtēta arī ideju oriģinalitāte un aktualitāte - vai tās ir eksportspējīgas un konkurētspējīgas.

Galvenais - mērķis

Pēc visu ideju noklausīšanās komisija lemj, ar kurām komandām tiks slēgts līgums. Tajā brīdī tiek arī atrunāti mērķi, kas ir atskaites punkts inkubācijas procesā. "Mērķus iniciējam mēs, bet sadarbībā ar uzņēmēju tos mērām. Tieši uzņēmējs nosaka, kas un kādā laika periodā ir jāsasniedz. Ja mērķi netiek pildīti, tad mēs uzņēmēju varam izslēgt no inkubatora. Līdz šim problēmas nav bijušas. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai uzņēmējs ir aktīvs, strādā pie mums un notiek uzņēmuma attīstība. Tas tiek veiksmīgi pildīts, jo daudziem fakts, ka viņi ir inkubatora dalībnieki, pašiem palīdz motivēt sevi un vairāk pievērsties idejas realizēšanai. Šāda motivācija ir nepieciešama, jo dažiem ir vēl papildus pilna laika darbs vai citi projekti, kuros viņi iesaistās. Un tas ir loģiski - ja bizness ir jauns, no pirmās dienas tas peļņu nenes, bet kaut kā ir jāizdzīvo," stāsta L. Pērkone.

Inkubatorā katram tā dalībniekam ir pieejama kopā strādāšanas jeb "co-working" vide. Iespējams izmantot telpas sanāksmēm ar potenciālajiem partneriem, klientiem vai komandu. Savukārt, ja uzņēmumam jau ir savas biroja telpas, LIAA Radošo industriju inkubators un reģionālie biznesa inkubatori var piešķirt līdzfinansējumu biroja īres izdevumu segšanai.

Pirmais izvērtējums paveiktajam pēc uzņemšanas inkubatorā ir pēc viena gada. Par ilgāku uzņēmuma iesaistīšanos inkubatorā tiek lemts, izvērtējot sasniegto. "Komisija vērtē, vai uzņēmums turpinās darbu inkubatorā vai nē. Ja atbilde ir apstiprinoša, tiek sastādīti jauni mērķi nākamajam gadam. Inkubācija ir paredzēta periodam līdz četriem gadiem, taču mēs gribam, lai tas ir iespējami īsāks labā nozīmē. Mēs gribam, lai iespējami ātrāk kāds dalībnieks paziņo, ka viņam mūsu palīdzība vairs nav nepieciešama, un viņš pastāvīgi var turpināt darbu savā biznesa projektā. Veiksmes rādītājs inkubatora darbam būs uzņēmuma izaugsme gan darbavietu skaita, gan apgrozījuma ziņā," saka L. Pērkone. 

Radošo nozaru pārstāvjiem trūkst izpratnes par biznesu

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir izveidojusi un licencējusi kopīgu akadēmisko bakalaura studiju programmu "Radošās industrijas". Jau šogad tiks uzņemti pirmie studētgribētāji. LIAA Radošo industriju inkubators var apliecināt, ka radošo profesiju pārstāvjiem ir ļoti nepieciešams nodrošināt atbilstošas zināšanas un izpratni par biznesu. "Radošajās industrijās doma par naudas pelnīšanu ir izaicinājums. Daudzi neuzskata sevi par uzņēmējiem. Cilvēki ļoti cenšas būt atvērti skarbajai biznesa pasaulei. Viņi saprot, ka daudz kas ir jāiemācās, bet ļoti bieži es jūtu, ka viņi lauž sevi," par novērojumiem stāsta L. Pērkone. "Piemēram, dizaineri gribētu nodarboties ar dizainu nevis ar biznesa attīstīšanu vai stratēģisko plānošanu. Radošo profesiju augstskolās būtu vajadzīgi biznesa kursi, lai mainītu domāšanu un parādītu radošajiem cilvēkiem, ka viņi var sevi realizēt biznesā. Taču droši vien nevar vienkārši paņemt kursu no biznesa vadības fakultātes un ielikt to, piemēram, LMA studiju programmā. Tas laikam nebūs labākais rezultāts." Inkubators mēģina šo problēmu risināt, idejas autoram piesaistot komandas biedrus, kuri būtu orientēti uz biznesu ar domām par stratēģiju un plānošanu. "Mēs gribam rīkot sadarbības pasākumus, piemēram, ar augstskolu programmām, kur apgūst mārketingu un biznesa vadību. Varētu sadarboties arī ar uzņēmēju klubiem un asociācijām," nākotnes plānus ieskicē L. Pērkone.

Inkubators arī reģionu iespēja

Šobrīd visā Latvijā darbojas 15 LIAA biznesa inkubatori. Tie atrodas visās deviņās nacionālās nozīmes pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī) un sešās reģionālajās pilsētās (Bauskā, Kuldīgā, Madonā, Ogrē, Siguldā, Talsos). "Mēs tik lielu interesi negaidījām. Daudzos inkubatoros ir liels konkurss. Acīmredzot uzņēmējiem tas bija nepieciešams," stāsta LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova. "Ir cilvēki, kas ļoti rūpīgi domā par savu ideju, un viņiem viss ir skaidrs. Lielākajai daļai tomēr pie tās vēl ir jāstrādā. Daudzi iestājas inkubatorā, jo viņiem vajag naudu, taču iestājoties viņi saprot, ka nauda tomēr nav galvenais, kas nepieciešams. Tad nu mēs strādājam pie tā, lai viss vajadzīgais būtu pieejams un uzņēmīgākie cilvēki varētu veiksmīgi uzsākt savu biznesu. Mēs vēlamies, lai inkubators kļūtu par reģionālo uzņēmēju centru - tikšanās un tīklošanās vietu. Visur ir kopā strādāšanas telpas jeb "co-working', notiek dažādas aktivitātes – gan slēgtie, gan atvērtie pasākumi. Inkubatori sadarbojas ar visa reģiona organizācijām – augstskolām, uzņēmēju klubiem, biedrībām. Protams, mums ir jālauž latvieša viensētas gēns. Stāstam par to, kādas ir priekšrocības, strādājot kopā strādāšanas telpās. Katrs inkubators arī piesaista mentorus no vietējā mēroga uzņēmumiem. Un daudzi ir atsaucīgi, neskatoties uz savu aizņemtību."