Atpakaļ
Jul
10
2018

No idejas līdz investīcijām - jaunā uzņēmēja stāsts

Jaunuzņēmums ‘Drone Pilot’ 2018. gada sākumā izziņoja Latvijā izveidotas dronu pilotēšanas aplikācijas izveidi. Šo dažu mēnešu laikā aplikācijas un idejas autors Kristers Jurševskis ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starta uzņēmējdarbības vadības programmu, vīlies jaunajās akcelerācijas programmās un, cerams, atradis nepieciešamo finansējumu vietējo biznesa eņģeļu pulkā, lai izstrādātu platformu.

"Pietrūkst platforma, ko varētu izmantot gaisa satiksmi kontrolējošās institūcijas," saka Kristers. "To mēs varēsim izveidot tikai tad, kad saņemsim investīcijas. Pašlaik es nealgoju nevienu darbinieku apmaiņā pret kapitāldaļām. Es gribu viņiem maksāt algu. Man, protams, ir palīgi, bet tie pašlaik vēl nav pilna laika darbinieki."

Kristers jau ir bijis pie visiem akcelerācijas fondu pārvaldniekiem. Viņš stāsta, ka nevienai programmai nepievienosies - akcelerācijas fondi nelabprāt ņem savā paspārnē uzņēmumus, kur strādā tikai viens cilvēks. Izņēmums esot vienīgi ‘Startup Wise Guys’. Sadarbību ar šo programmu Kristers vēl apsver. "Gāju arī pie riska kapitāla fondiem, kas tieši tajā laikā paši sev piesaistīja finansējumu, tāpēc nekur neieguldīja. Citiem vietējiem investoriem jau bija investīcijas dronu jaunuzņēmumos, piemēram, ‘AirDog’. Taču es atradu vienu biznesa eņģeli, ar kuru esmu sadarbojies citā projektā. Viņš bija ļoti ieinteresēts, saprot nozari un paralēli saviem Latvijā veiksmīgajiem projektiem vēlas starptautski mērogojamu biznesu," Kristers pauž cerību, ka līdz gada beigām tomēr izdosies īstenot nosprausto mērķi.  

‘Drone Pilot’ ir aplikācija, kas ērtā un saprotamā veidā ataino dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus ar dronu vadību saistītus lielumus. Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta. Aplikācija arī darbojas kā palīgrīks ikvienam drona pilotam. Tajā iespējams apskatīt lidojumu reālajā laikā, drona lidojuma attēlojumu kartē, pierakstīt lidojumu vēsturi, apskatīt paziņojumus un saņemt satiksmes trauksmju ziņojumus. Nākotnē plānots pievienot arī tādas funkcijas kā lidojuma apdrošināšanu, laika prognozes u.c.. Tāpat jāņem vērā, ka iespēja apskatīt lietotājam nepieciešamos gaisa telpas regulējumus, pagaidām pieejama tikai Latvijas robežās.

Kristers pats programmēšanai pievērsies Stīva Džobsa ietekmē - būdams 11 gadu vecs, viņš ģimenes ceļojumā ASV piedzīvoja pirmā ‘iPhone’ modeļa prezentāciju. Pēcāk, redzēdams teju masveida histēriju ap aplikācijām, saprata, ka gribētu apgūt programmēšanu. Savukārt 15 gadu vecumā vectēvs viņam uzdāvināja grāmatu, kas mudināja attīstīt tās rakstura īpašības, kuras viņš dēvē par būtiskām jaunuzņēmumu veidošanai un biznesa ideju virzīšanai. RSU portālam viņš stāsta par sevi, saviem sapņiem un ikdienu.

Kāda izskatās Tava darbadiena?

Lai varētu uzturēt sevi un savu ‘Drone Pilot’ ideju, patlaban uzņemos arī dažādus citus projektus. Mana ikdiena paiet birojā, un tas ir jaunums, jo iepriekš strādāju no mājām. Pie biroja tiku ar mērķi nestrādāt pie ‘Drone Pilot’ nepārtraukti, bet teikšu, kā ir – arī tad, kad atnāku mājās no biroja, turpinu strādāt pie projekta. Taču es nesūdzos – šo procesu ļoti izbaudu, jo ticu šai idejai! Tāda veida risinājumam, kur vienā platformā integrēti gan dronu piloti, gan gaisa telpas pārvaldītāji, tiešu konkurentu Eiropā nav. Ir vairāki lokāli risinājumi, taču ne tāds, kādu esmu iecerējis es. Turklāt redzu, ka vajadzība pēc tā arvien pieaug – dronu lietošana kļūst arvien ierastāka, tie top lētāki, arvien vairāk biznesi saprot, kā droni varētu palīdzēt efektivizēt viņu ikdienu. Ir vēlme izmantot tos, piemēram, loģistikā, lauksaimniecībā, teritoriju apsekošanā. Tāpēc līdzīgi kā uz ielas regulē satiksmi, mums ir jādomā, kā regulēt dronus gaisa telpā.

Vai tu vispār jebkad atpūties?

Protams. Man patīk aktīva atpūta. Viss, kas saistīts ar adrenalīnu, piemēram, skeitbords, snovbords, veikbords, kikbokss un izpletņlēkšana. Tā vislabāk var “atslēgties”. Reizi pa reizei paceļoju. Pavisam nesen biju nedēļu Kiprā, kas izvērtās par tādu kā digitālo detoksu. Tās bija pirmās dienas daudzu jo daudzu gadu laikā, kad dzīvoju bez datora. Ceļojuma sākumā vēl izmantoju telefonu, bet tad sapratu – kad vēl man šāda iespēja būs, un noliku malā arī to. Šajā ceļojumā es daudz mācījos, jo ar draugu vienojāmies katru dienu izdarīt ko tādu, kas pēc iespējas vairāk liek mums izkāpt no komforta zonas. Tā es gan sportā, gan atpūtā, gan darbā meklēju izaicinājumus, esmu atvērts jaunām idejām un piedzīvojumiem, jo tikai tā varu ko jaunu apgūt, jaunus ceļus vai iespējas ieraudzīt.

Vai šī atvērtība jaunajam ir īpašība, kas būtiska arī biznesā?

Noteikti. Biznesu vispār, es uzskatu, nevar iemācīties. Visa pamatā ir rakstura īpašības, kas vai nu piemīt, vai arī ir attīstāmas. Bez tā, ka cilvēks ir atvērts, ir jābūt arī disciplinētam – ir jādara, ne tikai jārunā. Ideja ir viena lieta, bet jābūt spējai to pārvērst rezultātā. Ja kāds man teiks – man arī ir tieši tāda pati ideja par dronu lietotāju platformu, svarīgi būs tikai tas, kurš pirmais no mums to īstenos un kāds būs produkts. Vēl būtiski ir prast "sajust" otru – ar kādām domām, ar kādu enerģiju viņš nāk. Jo tikai tā var vislabāk saprast, kā otru uzrunāt. Svarīgi arī, kādu tīklu esi ap sevi uzbūvējis. Latvijā jo sevišķi mutvārdu reklāma ir ļoti svarīga, un es apzināti šādu profesionālo tīklu ap sevi būvēju jau no brīža, kad sāku strādāt.

Tu runā par atvērtību, par tīklu būvēšanu, bet latvieši tomēr ir samērā noslēgti...

Noslēgtība arī man ir raksturīga, bet ne tad, kad runa ir par manām biznesa idejām. Tad esmu gatavs kāpt sev pāri un izaicināt.

Kad sajuti, ka Tev gribas darboties biznesā?

Tad, kad 15 gadu vecumā sāku strādāt ‘Draugiem Group’. Idejas, ko gribējās īstenot, man bija arī līdz tam, bet, uzturoties Draugiem.lv vidē, sapratu, kā top nauda, kā tiek radīta pievienotā vērtība. Sāku vairāk domāt par to, kā es varētu dzīvot no savas idejas. Tajā, kā attīstījās tālākais, liela nozīme bija maniem mentoriem, ar kuriem man ļoti veicās – gan ar onkuli, kurš ir uzņēmējs, gan industrijas cilvēkiem, kuri mani pamanīja.

Tu minēji, ka biznesu iemācīties nevar, bet saki, ko Tu tomēr esi guvis no šiem gadiem starta uzņēmējdarbības vadības programmā?

Esmu apguvis daudz aspektu, bez kuriem biznesā nevar – kā tīri matemātiski veikt aprēķinus, projekcijas, lai redzētu, cik ilgi uzņēmums varēs "pavilkt". Daudzās jomās bija ieskats, piemēram, grāmatvedībā, – tieši tik daudz, cik uzņēmuma vadītājam ir jāzina. Taču augstskola kopumā bija izaicinājums – kā mobilizēties un no milzīga informācijas apjoma radīt vienu īsu kopsavilkumu, kā ģenerēt idejas noteiktā termiņā. Sākumā es vispār nebiju domājis doties studēt, gribēju sevi attīstīt citos ceļos, bet tagad redzu, ka šo trīs gadu laikā esmu ļoti audzis. Laiks man vienmēr licies dārgs, un nekad to lieki netērēju, tāpēc arī studiju gados centos izmantot visas iespējas un ļoti daudz ieguvu.

Vai Latvija ir laba vieta jaunuzņēmumiem?

Noteikti! Latvija jau labu laiku ir laba vieta jaunuzņēmumiem. Latvijā ir laba vide gan no likumdošanas, gan valsts līmeņa atbalsta viedokļa, turklāt mums ir daudz augsta līmeņa profesionāļu, kuru algas līmenis vēl nav nepieejamos augstumos. Arī ģeogrāfiski atrodamies lieliskā vietā – ir daudz labu transporta savienojumu. Turklāt te ir manas mājas un pat, ja uz kādu brīdi došos prom, ja vien būs iespēja, atgriezīšos.

Pieminēji profesionāļus. Kuri cilvēki un atziņas Tevi visvairāk ir iespaidojušas?

Manam vectēvam vienmēr mājās bijis daudz grāmatu, un vienreiz viņš man uzdāvināja Džo Vitāles grāmatu ‘Dzīves instrukcija’. Tā tiek pozicionēta kā grāmata, kas jāpiešķir katram jaundzimušajam. Pēc tās izlasīšanas sāku pie daudzām lietām piedomāt, ar sevi iekšēji strādāt, un redzēju, kā tas atspoguļojas manā dzīvē. Bet pēdējā laika grāmata, kas man daudz palīdzējusi, ir Marka Mensona ‘The Subtle Art of Not Giving a F*uck’. Tas ir ‘New York Times’ bestsellers, kurā ir runa par mūžīgo ne pārāk veselīgo apsēstību ar būšanu pozitīvam un par to, kā nošķirt būtisko no nebūtiskā. Satīriski teksti, bet doma apakšā ir vērtīga. Ikvienam ieteiktu izlasīt šo grāmatu.

Par cilvēkiem runājot, mani ir iedvesmojuši daudzi pazīstami uzņēmēji. Un, lai arī nejūtos vēl neko grandiozu sasniedzis, vienaudži reizēm ir teikuši, ka pēc sarunas ar mani jūtas iedvesmoti, tāpēc mēdzu padalīties ar savu pieredzi, ja redzu, ka tas var būt kā stimuls citiem.