Atpakaļ
Oct
12
2017

Nozares pārstāvji izgaismo daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

  • Attēla avots:

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē eksperti identificējuši daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā. Ik gadu aizvien vairāk tiek konstatēti nelegāli dronu lidojumi.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norāda, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, ko varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020. gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību. Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs uzsver, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Darba grupā regulējuma pilnveidei tiek spriests par sodu sistēmu saistībā ar dronu lietošanas pārkāpumiem - kādiem tiem jābūt un kura iestāde būtu atbildīga par to piemērošanu. Patlaban attiecībā uz šiem pārkāpumiem piemērojami sodi, kas attiecināmi uz "lielo aviāciju", un tas nav adekvāti. Vairāki deputāti sēdē dronu pilotēšanu salīdzināja ar automašīnas vadīšanu, kas iespējama, izejot noteiktas pārbaudes. CAA vadītājs M. Gorodcovs pieļāva, ka jaunajā nacionālajā regulējumā varētu tikt iestrādāta prasība pēc zināšanu un prasmju pārbaudes. Vienlaikus viņš pauda, ka nepieciešami skaidri risinājumi, kā atbildīgas iestādes dronus var pārtvert, ne tikai "kratīt ar pirkstu", tostarp ņemot vērā, ka nākamgad gaidāmi Dziesmu un deju svētki, kas no dronu izmantošanas viedokļa ir augsta riska pasākums.

Valsts Policija informē, ka arvien biežāk saņem informāciju par dronu lidojumiem, kas jāpārbauda. Likumsargu ieskatā tā kalpo par riska informāciju, jo nav izslēgts, ka Zemgales pierobežā ar dronu palīdzību varētu notikt traktoru zādzības. Šādas situācijas konstatētas Lietuvā. Tiesa gan, ne visām Valsts Policijas ekipāžām, kas reaģē uz izsaukumu, ir pieejamas mērierīces, kas var noteikt dronu attālumu no specifiskiem infrastruktūras objektiem, lai pēcāk šo informāciju nodotu CAA administratīvās atbildības vērtēšanai.

Par dažādiem pārkāpumiem Latvijā jau šobrīd bijušas sešas administratīvās lietas, taču sodi tajās vēl nav piemēroti. Divas lietas izbeigtas, savukārt četras vēl turpinās, tostarp gan par drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, gan saistībā ar drona nokrišanu netālu no skolēniem Rīgas Pļavnieku pamatskolas 1. septembra pasākumā. Savukārt saistībā ar ugunsgrēka filmēšanu Jūrmalas atkritumu šķirošanas stacijā, kad drons bija pacēlies virs Nacionālo bruņoto spēku helikoptera, visticamāk, gaidāma tiesvedību ar kādu privātpersonu.

Aizsardzības ministrija informē, ka bijuši 30 gadījumu, kad lidojuši droni virs tās pārraudzībā esošajām teritorijām. Tiesa gan, no normatīvā viedokļa attiecībā uz Aizsardzības ministrijas struktūrām ir pietiekams regulējums, kas ļauj pretdarboties droniem un notriekt tos, taču tam ir nepieciešamas papildus iekārtas.

Valsts robežsardze sēdē ziņo, ka uz valsts austrumu robežas ir noteikta aizliegumu zona, kurā šādi lidojumi liegti. Bijuši vairāki legāli lidojumi, kas saistīti ar zemes mērīšanu, taču bijuši arī gadījumi, kad robežas otrā pusē redzēti droni. Vienīgais, ko šajā gadījumā var darīt robežsargi, ir fiksēt situāciju - ieroču un citu tehnisko līdzekļu lietošana robežas tuvumā ir ierobežota.

Drošības policija informē, ka tās uzmanības lokā ir gadījumi, kas attiecas uz dronu lietošanu kritiskās infrastruktūras pieguļošajā teritorijā. Iestāde cenšas sekot līdz personām, kas šādus lidaparātus palaidušas, taču nav informācijas, ka droni būtu izmantoti ar mērķi veikt izlūkošanas darbus vai atstāt kādu priekšmetu teritorijā.

Savukārt Ieslodzījumu vietu pārvalde (IVP) ziņo, ka dronu izmantošana ir problēma. Noziedzīgās pasaules pārstāvji veic izlūkošanas darbus cietumos ar dronu palīdzību, kā arī atstāj priekšmetus. Visbiežāk tas notiek Rīgas Centrālcietumā, un bijuši arī veiksmīgi gadījumi - atstāti mobilie telefoni, SIM kartes, kā arī narkotiskās vielas. Iestādes rīcībā nav līdzekļu dronu pārtveršanai. Pērn veikta tirgus izpēte un apzinātas nepieciešamās iekārtas, lai nosegtu un aizsargātu teritoriju pret droniem. Tam būtu nepieciešamai 7,5 miljoni eiro.

Neapmierināta ar esošo normatīvo regulējumu ir Latvijas Banka (LB). Lidot ar dronu virs centrālās bankas kritiskās informācijas objektiem ir aizliegts, taču attiecībā uz noziedzīgās pasaules pārstāvju aktivitātēm sankcijas ir neefektīvas, piemēram, ja droni filmē, kad automašīnas pārvietojas caur naudas glabātuves vārtiem. LB ieskatā tās atbildīgajām struktūrām būtu jādod tiesības notriekt dronus attiecīgajā teritorijā, izmantojot speclīdzekļus vai neletālus šaujamieročus. Tāpat centrālā banka uzskata, šādā situācijā būtu jāparedz atbrīvojums no civiltiesiskās atbildības pret lidaparātam nodarītu bojājumu.

Savukārt Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija informē, ka tehnoloģijas jau patlaban sasniegušas attīstības līmeni, kas ļauj pašreizējos noteikumus neievērot. Tāpat joprojām ir nepilnības regulējumā, piemēram, Aizsargjoslu likums neļauj lidot virs pazemes kabeļiem, taču dronu vadītāji nemaz nezina, kur tie atrodas. Organizācijas ieskatā būtu jāievieš ātrāka un skaidrāka saskaņošanas procedūru dronu lidojumiem oficiālos nolūkos, lidojumu elektroniska reģistrācija, kā arī atļaujas dronu lietošanai, kas sniegtu iespējas to darīt ilgāku laiku.

CAA uzsver, ka visām iesaistītajām pusēm nodota informācija par dronu pretdarbības iekārtām, kas pārtver lidaparāta vadību vai traucē lidojumu, piemēram, tīkls, ko var uzšaut virsū dronam. Par šiem risinājumiem arī plānota konference. Savukārt finansējuma nepieciešamība dronu pretdarbības iekārtu iegādei aktualizēta pie attiecīgajām ministrijām.

Deputāti un iestādēs sēdē vienojās sadarboties regulējuma pilnveidē. Tāpat Saeimas komisijas atbalstu guva opozīcijas deputāta Jāņa Ādamsona (S) priekšlikums aicināt valdību līdz nākamā gada 1.martam izstrādāt speciālu likumu, kas regulētu dronu izmantošanu.