Atpakaļ
Dec
03
2018

Publicēts pētījums par jaunuzņēmumu vidi Baltijas valstīs

Vai zināji, ka, rēķinot investīcijas uz vienu valsts iedzīvotāju, Baltijas valstis ir līderi tuvu vai visā Eiropā? Un Šveices kriptovalūtas galvaspilsētas statusu nopietni sāk apdraudēt Lietuva? Šos un vēl citus faktus atklāj nule publicētais pētījums par jaunuzņēmumu vidi Baltijas valstīs.

Viens no Eiropā atpazīstamākajiem un reģionā zināmākajiem akceleratoriem 'Startup Wise Guys' sadarbībā ar Eiropas digitālo inovāciju un uzņēmējdarbības izglītības organizāciju 'EIT Digital' ir izveidojis un publicējis pētījumu par jaunuzņēmumu vidi Baltijas valstīs. Kā atzīst paši pētījuma veicēji, datu ir ļoti maz, tie ir sadrumstaloti un reizēm pat pretrunīgi. Pētījuma veicēji arī piemin situācijas, kad dažas organizācijas nepiekrita viņiem saskaņošanai nosūtītajiem datiem, taču sadarbību citu datu iegūšanā neveicināja. Rezultāts ir tāds, ka uzticamu datu nav. Nebija līdz šim. Šajā pētījumā daudz kas tiek atklāts. Arī dažādi salīdzinājumi un sakarības. Turklāt interesanti, ka pētījuma autori ir mēģinājuši dažādas sakarības meklēt reģiona kontekstā jeb Baltijas valstu nevis atsevišķu valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - kontekstā.

Būtiskākais jautājums - jaunuzņēmumu skaits. Informācija par to atšķiras dažādos avotos, taču šī pētījuma ietvaros identificēti šādi skaitļi:
- Igaunijā ir reģistrēti 673 jaunuzņēmumi;
- Latvijā jaunuzņēmumu skaits ir 352;
- Lietuvā reģistrēti 424 jaunuzņēmumi.

Investīciju piesaistē, kas ir viens no jaunuzņēmumu veiksmes rādītājiem, pārliecinoši līderi ir igauņi. 2017. gadā vien viņi piesaistījuši 271,4 miljonus eiro. Un ziņas par 2018. gadu liecina, ka investīciju apjoms būs tāds pats, ja ne lielāks. Šeit ir būtiski uzsvērt, ka Igaunijā ir vismazākais iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.

Ja salīdzina citus reģionus pēc investīciju apjoma uz vienu iedzīvotāju, tad Baltijas valstis (57,56 investēti eiro uz iedzīvotāju) tuvojas Skandināvijas valstīm (80,71 investēts eiro uz iedzīvotāju). Savukārt Centrāleiropa vispār nevar konkurēt ar Baltijas valstīm - tur uz vienu iedzīvotāju piesaistītas investīcijas vien 8,31 eiro apmērā. 

Baltijas valstis sevi nopietni pieteikušas sākotnējā kriptovalūtas piedāvājuma jeb ICO (initial coin offering - angļu val.) kontekstā. Ja Eiropā par kriptovalūtas meku tiek uzskatīta Šveice, tad Baltijas valstis tai tuvojas straujiem soļiem. Kopējais ICO piesaistītais finansējums 2018. gadā Baltijas valstīs līdz maijam ir 878,65 miljoni eiro. Un te nu blakus nestāv ne Skandināvija, ne Polija.

Daudzas valstis šobrīd vilina jaunuzņēmums. Taču kur dibināt jaunuzņēmumu ir ekonomiski izdevīgāk? Pētījuma autori apgalvo, ka vidēji nepieciešami 1093 eiro, lai Baltijas valstīs varētu izdzīvot vienu mēnesi. Igaunijā šis skaitlis ir nedaudz lielāks, taču kopumā izmaksas visās trīs valstīs ir vienādas. Par šo pašu summu Berlīnē būs iespējams izdzīvot 19 dienas, savukārt Londonā tikai 11 dienas. Savukārt Kijevā dzīvošanas izmaksas ir zemākas, tāpēc tur ar iepriekšminēto summu pietiks 52 dienām. 

Saņemt jaunuzņēmēja vīzu vissarežģītāk ir Lietuvā, savukārt Igaunija un Latvija ir sakārtojusi un vienkāršojusi procesus. Te gan jāpiemin, ka paši jaunuzņēmumu vides pārstāvji par visvienkāršāko atzīst uzņēmuma dibināšanu Igaunijā. Lielākoties tāpēc, ka maksimāli maz jāiesaistās dažādu papīru kārtošanā. Attiecīgi arī vislielākais vīzu pieteikumu skaits ir tieši Igaunijā - 694. Lietuvā vīzas saņemšanai pieteikušies 257 pretendenti, savukārt Latvijā tikai astoņi. Šie skaitļi ir par periodu no 2018. gada sākuma līdz augustam. Latvijai gan ir citi labumi ko piedāvāt. Piemēram, iespēja ar lidmašīnu nokļūt uz 100 galamērķiem visā pasaulē. Tik laba aviosatiksme nav nevienai citai Baltijas valstu galvaspilsētai. 

Pētījumā sīkāk apskatīta finanšu tehnoloģiju vide, izcelti tie dažādu nozaru jaunuzņēmumi, no kuriem sagaidīt labus rezutātus nākotnē, kā arī aprakstīta esošā ekosistēma un nākotnes fokuss. Pētījums ir lejupielādējams bez maksas šeit.