Atpakaļ
Nov
28
2017

Redaktora blogs: 1. diena 'Digital Freedom Festival 2017'

'Digital Freedom Festival' jau trešo gadu (pirmo gadu tam bija nosaukums 'Silicon Valley comes to Baltics') pulcē tehnoloģiju entuziastus un uzņēmējus, lai rosinātu veidot jaunas idejas un stāstītu par to, kas aktuāls šobrīd tehnoloģiju attīstībā. Festivāla pirmajā dienā daudz tika runāts par robotiem un nākotni. Būtiski, ka tika prezentēta prestižā tehnoloģiju medija 'Tech.eu' pētījums par Baltijas startup vidi - ar to iepazīstināja izdevuma redaktors Robins Vauters (Robin Wauters, attēlā).

Festivālu atklāja gan tā dibinātāji - Juris Šleiers, Dagnija Lejiņa un Uldis Leiterts -, gan Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, tādējādi paužot atbalstu jaunuzņēmumu kultūrai, kas aktīvi veidojas Latvijā. Pēc šīs oficiālās daļas uzreiz pie nākotnes - uz skatuves kāpa Katrīna Mironuk (Kathryn Myronuk) no ASV. Viņas runa bija interesants atskats pagātnē un analīze par to, kā neiespējamais ir kļuvis iespējams: "Sākumā viss šķita vienkāršāk - tika izdomāti roboti. Taču tas prasīja 20 gadus, lai robots spētu paspert soli un uzsist pa futbola bumbu. Mēs gribam, lai roboti būtu. Piemēram, ārkārtas situācijas mēs novērtējam, ka roboti spēj rīkoties ātrāk kā cilvēki. Taču dažkārt mēs aizmirstam, cik ātri viss attīstās. Palēnām viss kļūst mazāk neiespējams."

Vai robotiem, ja tie aizstāj darbaspēku, būtu jāmaksā nodokļi? Šāds bija jautājums ekspetu panelī, kas diskutēja par mākslīgo intelektu. Atbildes droši vien atšķiras, taču Īmons Kerijs (Eamonn Carey) investīciju partneris no fonda 'Zeroth.ai' ir pārliecināts, ka no robotiem noteikti arī ir jāiekasē nodokļi: "Mums taču būs jāuztur tā sabiedrības daļa, kas zaudēs darbus tādēļ, ka roboti ienāks darba tirgū."

Uz nākotnes skatuves uzstājās arī tādi cilvēki, kas sevi var saukt gan par kiborgiem, gan papildinātās realitātes faniem. Kāpēc tas vispār ir interesanti - paplašināt savas spējas? "Tāpēc, ka bioloģiskā evolūcija ir pārāk lēna, un tā nodrošina tikai visnepieciešamākās lietas izdzīvošanai," uzskata Skots Koens (Scott Cohen), kurš savā ķermenī ir implantējis īpašu iekārtu zemes svārstību viļņu uztveršanai. "Kad sabiedrība kļūs nemirstīga un vairs nebūs iespējams nomirt, kurš būs tas brīdis, kad Tu nolemsi sevi nogalināt?" ekspertus paneļdiskusijā provocēja filozofs un žurnāla 'Rīgas laiks' redaktors Arnis Rītups. "Vai Jūs gribētu, lai Jūs uzinstalē uz datora? Vai Jūs gribētu, lai Jūs saglabātu Silīcija ielejas serveros vai Jūs labāku gribētu atdzimt no jauna, piemēram, kā kāds dzīvnieks?" Uz šiem jautājumiem meklēt atbildes šķiet interesanti katram pašam.

Vēl pie festivāla pirmās dienas interesantākajiem stāstiem noteikti jāpiemin Somijas YouTube slavenība Lauri Vuohensilta. Viņa kanālam šajā sociālajā tīklā ir gandrīz 2 miljoni sekotāju. Viss, ko Lauri dara - saspiež dažādus objektus ar hidraulisko presi un to filmē, video pēc tam izvietojot Youtube. Un tā viņš pelna nauda. Pagājušogad nopelnīja vairāk kā 200 000 eiro, ienākumus gūstot no reklāmām. Viņš gan pats atzīst, ka tas nav drošs ienākumu avots, skatoties nākotnē. Taču šobrīd Lauri klients ir pat ASV prezidenta mītne Baltais Nams. Viss sākās ar šo video, ko šobrīd ir noskatījušies jau 12 miljoni cilvēku visā pasaulē:

Festivāla ietvaros tika prezentēts arī lielākā Eiropas tehnoloģiju medija 'Tech.eu' pētījums par Baltijas startup vidi un tā spējām piesaistīt finansējumu laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gada trešajam ceturksnim. Neņemot vērā novembrī izsludināto igauņu startup uzņēmuma 'TransferWise' investīciju raundu 280 miljonu dolāru apmērā, Baltijas startup uzņēmumi kopumā 385 darījumos ir piesaistījuši vairāk nekā 465 miljonus eiro, atsevišķos gadījumos piesaistot ievērojamas investīcijas un būtiski uzlabojot skaitliskos rādījumus katrā valstī. Skatoties Eiropas kontekstā, piesaistīto investīciju apjoms var nelikties tik liels, tomēr, ņemot vērā valstu izmērus un tādus pārskatā apkopotos datus kā finansējuma apjoms attiecība uz vienu iedzīvotāju, Baltijas valstis ierindojas salīdzinoši augstu. Igaunija šajā sarakstā apsteidz pat tādas valstis kā Lielbritānija, Vācija un Francija.

Kopumā lielāko finansējumu apjomu izdevies piesaistīt finanšu tehnoloģiju jeb fintech, modes, robotikas, mārketinga tehnoloģiju un transporta jomas startup uzņēmumiem. Pārskatā uzmanība tiek pievērsta arī pārdošanas jeb "exit" aktivitātēm, secinot, ka ir relatīvi neliels apvienošanas un pārņemšanas darījumu, sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sākotnējo monētu piedāvājumu (ICO) skaits, jo startup uzņēmumu ekosistēmas nobriest lēnām, taču attīstība nemitīgi turpinās. Daži veiksmīgākie pārdošanas jeb "exit" darījumi - Latvijas 'Infogr.am' (iegādājās Prezi), Lietuvas 'Oberlo' (iegādājās 'Shopify') un Igaunijas 'VitalFields' (iegādājās 'The Climate Corporation').

Baltijas valstis izceļas ar ārzemniekiem draudzīgu politiku, fokusējoties uz talantu piesaisti no ārvalstīm, piemēram, Igaunijas e-rezidences programma un visās Baltijas valstīs pieejamās startup vīzu programmas. Tomēr vēl joprojām atklāts ir jautājums, kā Baltijas reģionam piesaistīt ārzemju investorus, ņemot vērā, ka startup uzņēmumos ieguldītais kapitāls pārsvarā nāk no vietējiem fondiem, attiecīgi vairumā gadījumu investīciju raundu apjomi ir salīdzinoši nelieli.