Atpakaļ
Jul
24
2017

Salvis Roga: reģionos daudz aktīvāk jācīnās par katru biznesa ideju

Salvis Roga teju desmit gadus ir valdes priekšsēdētājs Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) un valdes loceklis Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP). Abas šīs institūcijas nodrošina atbalstu Kurzemes reģiona uzņēmējiem un tiem, kas vēl tikai sāk savas gaitas biznesā. Apciemojot Ventspili, aprunājāmies par to, kā bizness attīstās reģionā un kādi ir galvenie veiksmes faktori.

Kas ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks?
Pirms 11 gadiem to izveidojām ar mērķi Ventspilī un reģionā nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, kas rada un ražo produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Savulaik par Ventspils attīstības prioritārajām jomām tika noteiktas mašīnbūve, elektronika, metālapstrāde, IT, industriālais dizains un kosmosa tehnoloģijas, taču augstās tehnoloģijas mūsdienās izmanto jebkurā nozarē. Vairāku gadu laikā šeit ir izveidojušies vairāki desmiti uzņēmumi minētajās nozarēs, kas veiksmīgi attīstījuši biznesu. VATP ir atbalsts augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kas lēnām kļūst par viedo centru.

Kāda ir jūsu piedāvātā sadarbība – kā tas viss strādā?
Pirmkārt, ļoti svarīga ir infrastruktūra – vieta, kur darboties. Ventspilī ir pieejamas divas vietas – VATP, kur ir zeme un ēkas ar telpām, un Ventspils Augstskola, kur šobrīd pieejamas telpas 500 kvadrātmetru platībā. Šīs telpas ir īpaši noderīgas tiem uzņēmumiem, kas vēlas organizēt sadarbību ar studentiem.

Otra lieta, ko piedāvā VATP – darbinieku atlasi. Bieži vien jaunie uzņēmēji nezina, kur meklēt darbiniekus. Mēs pārzinām reģiona specifiku, tāpēc palīdzam tos atrast.

Nākamais - atbalsts finansējuma formā. Finansējuma iespējas ir dažādas – ir pieejams atbalsts no Ventspils pašvaldības, kas uztur informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmu. Nacionālā mērogā tiek piešķirts finansējums jaunu projektu attīstīšanai, iekārtu iegādei un ražotņu būvei. Un mēs esam pieturas punkts, lai uzņēmumiem palīdzētu efektīvi saņemt grantus jeb atbalsta finansējumu.

Visbeidzot - piedāvājam palīdzību arī eksporta partneru meklēšanā. Katru mēnesi vairākiem mūsu uzņēmumiem organizējam tikšanās ar ārvalstu partneriem. Eksports mums ir svarīgākais, jo uzņēmumu veiksme nozīmē arī mūsu kā biznesa atbalsta organizācijas veiksmi.

Ilgu laiku bijām līgumpartneri ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), nodrošinot jauno uzņēmumu inkubāciju. Kopš 2007. gada dažādās formās tika ieviestas programmas un bija ļoti svarīgi, ka reģionālais pārstāvis esam tieši mēs. Taču 2015. gadā līgums beidzās un tika pieņemts lēmums, ka valsts un ES fondu finansēto inkubācijas atbalstu visā valstī LIAA nodrošinās pati. Tāpēc šobrīd fizisku un efektīvu atbalstu startup un dzīves stila uzņēmumiem nodrošinām partnerībā ar LIAA. 

Pavasarī tika izsludināta pieteikšanās KBI. Vai tā vairs nebija jūsu iniciatīva?
KBI ir atsevišķs uzņēmums. Tas strādā paralēli LIAA inkubatoriem Liepājā, Kuldīgā un Saldū. Mūsu iniciatīva bija pavasara investīciju projekts – gan finansiāla, gan saturiska mūsu līdzdalība izvēlētajos biznesa projektos. Aktīvitāte bija negaidīta liela, saņēmām gandrīz 30 pieteikumu. Ir viens uzņēmums, ar kuru esam uzsākuši sadarbību - divi jauniešu no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izstrādājuši mobilo iekārtu uzlādes ierīci, ko var piestiprināt velosipēdam un braucot to uzlādēt. Ir vēl trīs uzņēmumi, ar kuriem notiek nākamās kārtas sarunas, lai precizētu biznesa modeļa attīstību. Izvēlēto projektu skaits varēja būt lielāks, bet jārēķinās arī ar mūsu iespējām. Vēlamies dot ne tikai naudu, bet palīdzēt arī ar savām zināšanām, kontaktiem un pārdošanas prasmēm.

Kā vērtējat interesi un vēlmi īstenot idejas?
Vēlme ir, taču trūkst motivācijas. Nepieciešamas aktivitātes, lai cilvēkus vairāk mudinātu pieteikties un realizēt savas idejas. Trūkst sākotnējā grūdiena – nauda, ko var atļauties sadedzināt, neesot drošs par pozitīvu iznākumu. Kurzemes mērogā katru mēnesi ir vismaz desmit jaunas iniciatīvas. Biznesa idejas ir dažādas – tipiski startup projekti, ieceres izklaides industrijā, kā arī biznesa un augsta potenciāla idejas. Mēs ceram uz ALTUM akselerācijas programmu, kas reģionos būtu ļoti nepieciešama.

Vai arī citās Kurzemes pilsētās jūtama aktivitāte?
Noteikti! Mēs aktīvi strādājam ne tikai Liepājā un Ventspilī, bet arī Kuldīgā un Saldū. Katrā pilsētā ir mūsu birojs un pārstāvji. Katra vide diktē savas biznesa nišas, piemēram, Kuldīgā tie ir koka, metālapstrādes un pārtikas uzņēmumi. Saldū arī populāra ir kokapstrāde un metālapstrāde. Augsto tehnoloģiju projekti šajās mazajās pilsētās ir reti, tāpēc mēs neakcentējam tikai IKT projektus. Jo mazāka pilsēta, jo grūtāk atrast "svaigas" idejas. Cilvēki pēc vidusskolas absolvēšanas dodas uz apdzīvotākām vietām. Turklāt, ja pilsētā nav izglītības iestāžu, jauniešiem nav motivācijas palikt.

Vai izglītības iestādes ir viens no galvenajiem resursiem, kas veicina pilsētas attīstību?
Noteikti! Tā ir vieta, kur pulcēt spējīgus un gudrus cilvēkus. Mēs katrā pilsētā ļoti aktīvi sadarbojamies ar mācību iestādēm – iesaistāmies projektu nedēļu pasākumos, veidojam pārdošanas skolas. Cilvēki var un grib veidot jaunus produktus, bet nezina, ko darīt tālāk.

Kādi uzņēmumi šobrīd atrodas VATP telpās?
Mūsu telpā šobrīd ir pāris desmiti uzņēmumu. Lielākais no tiem ir ‘Hansa Matrix’. Šeit atrodama arī starptautiskā vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmuma ‘Accenture’ filiāle. ‘Aspired’ ražo interaktīvos muzeja eksponātus un darbnīcas bērniem. Tad vēl ir uzņēmums ‘ORAM Mobile’, kas nodrošina klientiem inovatīvus jaunāko tehnoloģiju risinājumus. Piemēram, šobrīd IKT atbalsta programmas ietvaros Ventspilij tiek izstrādātas dziedošas atkritumu tvertnes. Vēl jāpiemin elastīgo iepakojumu ražotne ‘Immer Digital’ un programmatūras rīku risinājumu uzņēmuma ‘Squalio’ filiāle.

Vai ir kādi veiksmes stāsti?
Mums ir divu tipa uzņēmumi. Pirmais tips – jauns Ventspilī, bet nav jauns pasaulē. Šādus uzņēmumus labprāt inkubējam, lai radītu jaunas darbavietas. Kādreiz tas bija ‘Hansa Matrix’, kas pirms desmit gadiem sāka strādāt Ventspilī. Tāda ir arī mūsu telpās esošā metināšanas ražotne ar lielu rūpnīcu un 200 darbiniekiem. Šie visi uzņēmumi ir vienā kategorijā lielākoties tāpēc, ka nav to izveidotāju pirmais bizness.

Otrais tips – uzņēmums, kas sācis darbu no nulles mūsu uzraudzībā. Piemēram, uzņēmums ‘Parkit’, kas ražo metāla daļas, virpo un frēzē tās smagajām automašīnām. Šobrīd tam jau ir sava ražotne ar 30 darbiniekiem. Komandai palīdzējām piesaistīt investorus un ir patīkami skatīties, ka viņiem ir izdevies. Vēl viens veiksmes stāsts ir IT uzņēmums ‘TestDevLab’. Sākotnēji viņi pie mums atnāca kā Ventspils Augstskolas absolventi ar biroju augstskolā. Sākām ar atbalstu Biznesa inkubatorā, bet šobrīd tiek algoti jau 30 darbinieki Ventspilī un 30 Rīgā. Protams, ne visiem bizness ir sanācis kā iecerēts, bet svarīgi, ka šādi veiksmes stāsti ir. Un ir neviltots prieks strādāt ar šiem censoņiem. Reāls prieks par viņiem visiem un fantastiska sajūta, ka varam viens otram būt noderīgi!

Kas ir galvenie veiksmes faktori?
Ļoti svarīga ir pašatdeve un vēlme projektu īstenot, jo bieži vien tā ir blakus nodarbe pamatdarbam, kas atņem daudz laika. Otrkārt, tās noteikti ir arī dažādas sakritības. Treškārt, tās ir prasmes un spēja pieņemt komandā "pareizos" cilvēkus. Finanšu piesaistīšana nav problēma, ja cilvēks ir proaktīvs un ambiciozs.